Atšķirības starp "Roscelins no Kompjēnas" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Joanns Roscelins no Kompjēnas''' jeb '''Roscelins Kompjēnietis''' (''Johannes Roscelin, Roscellinus Compendiensis'', fr. ''Roscelin de Compiègne'' ~1050.-~1112.) – [[Sholastika|sholasts]], viens no [[Nominālisms|nominālistiskās]] tradīcijas iedibinātājiem. | '''Joanns Roscelins no Kompjēnas''' jeb '''Roscelins Kompjēnietis''' (''Johannes Roscelin, Roscellinus Compendiensis'', fr. ''Roscelin de Compiègne'' ~1050.-~1112.) – [[Sholastika|sholasts]], viens no [[Nominālisms|nominālistiskās]] tradīcijas iedibinātājiem. | ||
| − | Dzimis Kompjēnā, Francijas karalistē. Bijis [[kanoniķis]] | + | Dzimis Kompjēnā (''Compiègne''), [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]]. Studējis Suasnā (''Soissons'') un Reimsā (''Reims''). Bijis [[kanoniķis]] Tūrā (''Tours'') un Bezansonā (''Besançon''). Plašāku atpazīstamību guva ar savu polemiku pret [[Anselms no Kenterberijas|Kenterberijas Anselmu]] un Abelāru, kā arī ar [[Svētā Trīsvienība|Svētās Trīsvienības]] traktējumu kā triju atsevišķu Dievu kopumu, un viņam nācās 1092. gadā Suasonas katedrālē publiskā disputā pierādīt, ka tā nav [[herēze]]. Pēc šī dispuda devies uz Angliju, taču jau pēc gada viņam nācās salu pamest, jo sastrītējās ar Ketrberijas arhibīskapu Anselmu u.c. hierarhiem. 1095. gadā pasniedzis loģiku Lošē (''Loches''), Bretaņā, kur viņa skolnieks bijis [[Abelārs]]. Lai darītu galu intrigām un uzbrukumiem, 1098. gadā personīgi iesniedzis [[Pāvests|pāvestam]] Urbanam II savu Sv.Trīsvienības traktējuma skaidrojumu, un kopš tā laika vairs netika apvainots herēzē. |
Saglabājusies tikai viena viņa vēstule Abelāram. Par Roscelina uzskatiem zinām tikai no Anselma, Abelāra, Joanna no Solsberijas u.c. tā laika domātāju tekstiem. No Anselma zinām, Roscelins apgalvojis, ka vispārīgie jēdzieni esot tikai vārdi, nosaukumi, vienkārši „gaisa tricināšana“ (flatus vocis). Uzskatījis, ka reāli pastāv tikai atsevišķās jutekliski uztveramās lietas. | Saglabājusies tikai viena viņa vēstule Abelāram. Par Roscelina uzskatiem zinām tikai no Anselma, Abelāra, Joanna no Solsberijas u.c. tā laika domātāju tekstiem. No Anselma zinām, Roscelins apgalvojis, ka vispārīgie jēdzieni esot tikai vārdi, nosaukumi, vienkārši „gaisa tricināšana“ (flatus vocis). Uzskatījis, ka reāli pastāv tikai atsevišķās jutekliski uztveramās lietas. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 26. novembris, plkst. 11.47
Joanns Roscelins no Kompjēnas jeb Roscelins Kompjēnietis (Johannes Roscelin, Roscellinus Compendiensis, fr. Roscelin de Compiègne ~1050.-~1112.) – sholasts, viens no nominālistiskās tradīcijas iedibinātājiem.
Dzimis Kompjēnā (Compiègne), Francijas karalistē. Studējis Suasnā (Soissons) un Reimsā (Reims). Bijis kanoniķis Tūrā (Tours) un Bezansonā (Besançon). Plašāku atpazīstamību guva ar savu polemiku pret Kenterberijas Anselmu un Abelāru, kā arī ar Svētās Trīsvienības traktējumu kā triju atsevišķu Dievu kopumu, un viņam nācās 1092. gadā Suasonas katedrālē publiskā disputā pierādīt, ka tā nav herēze. Pēc šī dispuda devies uz Angliju, taču jau pēc gada viņam nācās salu pamest, jo sastrītējās ar Ketrberijas arhibīskapu Anselmu u.c. hierarhiem. 1095. gadā pasniedzis loģiku Lošē (Loches), Bretaņā, kur viņa skolnieks bijis Abelārs. Lai darītu galu intrigām un uzbrukumiem, 1098. gadā personīgi iesniedzis pāvestam Urbanam II savu Sv.Trīsvienības traktējuma skaidrojumu, un kopš tā laika vairs netika apvainots herēzē.
Saglabājusies tikai viena viņa vēstule Abelāram. Par Roscelina uzskatiem zinām tikai no Anselma, Abelāra, Joanna no Solsberijas u.c. tā laika domātāju tekstiem. No Anselma zinām, Roscelins apgalvojis, ka vispārīgie jēdzieni esot tikai vārdi, nosaukumi, vienkārši „gaisa tricināšana“ (flatus vocis). Uzskatījis, ka reāli pastāv tikai atsevišķās jutekliski uztveramās lietas.
Literatūra par šo tēmu
- Roscelins Joans. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 364.-365. lpp.
