Atšķirības starp "Privilēģija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Privilēģija, dāvinājums''' novecojušā literatūrā arī '''žēlastība'''<ref> | + | '''Privilēģija, dāvinājums''' novecojušā literatūrā arī '''žēlastība'''<ref>XIX gs. beigās ieviesies tiešs pārnesums no krievu valodas termina "жалованная грамота", kaut šajā gadījumā "жалованная" ir nevis no "žēlot" (''жалеть''), bet gan no "dāvināt" (''жаловать'').</ref> - [[Monarhs|monarha]] vai [[Zemes kungs|zemes kunga]] izdotd dokuments, ar kuru tas apstiprina kādai personai, iedzivotāju grupai, pilsētai, klosterim vai pat veselai zemei piešķirtās politiskās vai/un ekonomiskās privilēģijas. Praksē tas izpaudās kā atbrīvošana no nodokļiem, muitas nodevām, varas amatpersonu kontroles, vietējās tiesu varas u.tml. Piemēram: [[Sigismunda Augusta privilēģija]], [[Gotharda privilēģija]], [[Livonijas ordinācijas]] u.c. |
==== Atsauces un skaidrojumi ==== | ==== Atsauces un skaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 3. decembris, plkst. 14.22
Privilēģija, dāvinājums novecojušā literatūrā arī žēlastība[1] - monarha vai zemes kunga izdotd dokuments, ar kuru tas apstiprina kādai personai, iedzivotāju grupai, pilsētai, klosterim vai pat veselai zemei piešķirtās politiskās vai/un ekonomiskās privilēģijas. Praksē tas izpaudās kā atbrīvošana no nodokļiem, muitas nodevām, varas amatpersonu kontroles, vietējās tiesu varas u.tml. Piemēram: Sigismunda Augusta privilēģija, Gotharda privilēģija, Livonijas ordinācijas u.c.
Atsauces un skaidrojumi
- ↑ XIX gs. beigās ieviesies tiešs pārnesums no krievu valodas termina "жалованная грамота", kaut šajā gadījumā "жалованная" ir nevis no "žēlot" (жалеть), bet gan no "dāvināt" (жаловать).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161. lpp.
