Atšķirības starp "Lietuvas Statūti" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Lietuvas Statūti''' (kr. ''Литовский статут'') - [[Lietuvas lielkņaziste]]s tiesību krājums, kas sākotnējā variantā stājās spēkā 1529. gada 29. septembrī. | + | '''Lietuvas Statūti''' jeb '''Lietuvas Statūts''' (kr. ''Литовский статут'') - [[Lietuvas lielkņaziste]]s tiesību krājums, kas sākotnējā variantā stājās spēkā 1529. gada 29. septembrī (no 1544. lidz 1566. gadam izstrādāja otro redakciju, kas stājās spēkā 1566. gada 11. martā). Lietuvai apvienojoties ar Poliju un izveidojot [[Žečpospoļita|Žečpospoļitu]], 1588 .agdā Statūtu pārstrādāja, papildinot ar poļu tiesībām. Trešā redakcija stājās spēkā 1589. gada 6. janvārī un bija spēkā līdz 1840. gadam. Viena no labākajām tā laika [[Kodifikācija|kodifikācijām]] Eiropā, sastāvēja no 14 nodaļām (Par valdnieka personu; Par karaklausību; Par šļahtas brīvībām; Par tiesnešiem un tiesu; Par pūru un kāzu dāvanu; Par aizbildnību; Par saistību rakstiem un pārdošanām; Par testamentiem; Par robežu lietām; Par mežu lietām; Par šļahtas krimināltiesībām; Par vienkāršo cilvēku krimināltiesībām; Par laupīšanu; Par zādzību), aptverot valststiesību, civiltiesību, zemes tiesību, krimināltiesību un procesuālo tiesību normas. |
| + | |||
| + | Sākot ar 1677. gadu Statūts bija spēkā arī Latgalē ([[Inflantija]]). | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 11. decembris, plkst. 18.26
Lietuvas Statūti jeb Lietuvas Statūts (kr. Литовский статут) - Lietuvas lielkņazistes tiesību krājums, kas sākotnējā variantā stājās spēkā 1529. gada 29. septembrī (no 1544. lidz 1566. gadam izstrādāja otro redakciju, kas stājās spēkā 1566. gada 11. martā). Lietuvai apvienojoties ar Poliju un izveidojot Žečpospoļitu, 1588 .agdā Statūtu pārstrādāja, papildinot ar poļu tiesībām. Trešā redakcija stājās spēkā 1589. gada 6. janvārī un bija spēkā līdz 1840. gadam. Viena no labākajām tā laika kodifikācijām Eiropā, sastāvēja no 14 nodaļām (Par valdnieka personu; Par karaklausību; Par šļahtas brīvībām; Par tiesnešiem un tiesu; Par pūru un kāzu dāvanu; Par aizbildnību; Par saistību rakstiem un pārdošanām; Par testamentiem; Par robežu lietām; Par mežu lietām; Par šļahtas krimināltiesībām; Par vienkāršo cilvēku krimināltiesībām; Par laupīšanu; Par zādzību), aptverot valststiesību, civiltiesību, zemes tiesību, krimināltiesību un procesuālo tiesību normas.
Sākot ar 1677. gadu Statūts bija spēkā arī Latgalē (Inflantija).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 163.-164. lpp.
