Atšķirības starp "Sensualisms" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Sensualisms''' (no lat. ''sensus'' - "jūtas, sajūtas" | + | '''Sensualisms''' (no lat. ''sensus'' - "jūtas, sajūtas") - [[gnozeoloģija]]s mācība, kas maņu uztvertās sajūtas atzīst par izziņas pamatavotu. Ja sajūtas tiek uzskatītas par vienīgo objektīvās realitātes atspoguļojumu, tad ''sensualisms'' ieņem zināmas materiālisma iezīmas ([[Holbahs Pols Anrī|Holbahs]], [[Helvēcijs Klods Adriāns|Helvēcijs]], [[Feierbahs Ludvigs|Feierbahs]]). Ja sajūtās saskata vairāk subjektīvo, aiz kura nekas nepastāv vai pastāv neizzināmas "lietas par sevi", tad ''sensualisms'' ieņem zināmas ideālisma iezīmes ([[Bērklijs Džordžs|Bērklijs]], [[Hjūms Deivids|Hjūms]], [[Kants Imanuels|Kants]], [[Mahs Ernsts|Mahs]] , [[Avenāriuss Rihards|Avenāriuss]]). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 14. decembris, plkst. 10.51
Sensualisms (no lat. sensus - "jūtas, sajūtas") - gnozeoloģijas mācība, kas maņu uztvertās sajūtas atzīst par izziņas pamatavotu. Ja sajūtas tiek uzskatītas par vienīgo objektīvās realitātes atspoguļojumu, tad sensualisms ieņem zināmas materiālisma iezīmas (Holbahs, Helvēcijs, Feierbahs). Ja sajūtās saskata vairāk subjektīvo, aiz kura nekas nepastāv vai pastāv neizzināmas "lietas par sevi", tad sensualisms ieņem zināmas ideālisma iezīmes (Bērklijs, Hjūms, Kants, Mahs , Avenāriuss).
Literatūra
- Sensualisms. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 375. lpp.
