Atšķirības starp "Sintoisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Sintoisms''' jeb '''sinto''' (no ķīn. ''šendao'' - " | + | '''Sintoisms''' jeb '''sinto''' (神道 - ''しんとう, sinto'', no ķīn. ''šendao'' - "svētais ceļš") - reliģisko priekšstatu un mitoloģisko ticējumu kopums Japānā, kam raksturīga dabas (kuru piepilda gari - ''kami'') dievišķošana un senču kults (pirmo reizi vārds "shinto" avotos fiksēts 720. gadā). Starpnieks starp dievību/garu pasauli un cilvēkiem ir [[mikado]] kā tiešs saules dievības Amaterasu pēcnācējs un tās iemiesojums zemes virsū. Kā reliģija noformējās VI-VII gs. 1868. gadā ''sintoisms'' tika oficiāli pasludināts par valsts reliģiju un šo statusu zaudēja 1946. gadā. |
Mācības pamatā ir japāņu mitoloģija, priekšstati par dabas fenomeniem - vējam, saulei, mēnesim, ūdenim, kalniem u.c. - piemītošo individuālo dvēseli/garu - ''kami'', - kas var palīdzēt vai darīt ļaunu. ''Kami'' mājo arī cilvēka darinātajos objektos. Dvēsele (''tami'') piemīt katram cilvēkam, un līdz ar cilvēka nāvi pamet miesu, iemiesojoties kādā dabas objektā: akmenī, saknē, koka zarā, zobenā, spogulī u.tml. ''Tami'' iemiesojumiem (piemēram, akmeņiem) ir jāziedo ziedi un pārtika. Rituālus un ceremonijas katrā svētnīcā vada priesteri vai kopienas locekļu grupa - rituāli sarežģīti un tiek veikti saskaņā ar Nacionālās svētnīcu organizācijas (''Jinja Honchi'') kodifikācijām. Rituālos liela nozīme dejām un mūzikai (''kagura''). Svētnīca (''jinja'') ir slēgts laukums, kas sastāv no koka tempļa un vairākām palīgceltnēm, kurās tiek veikti ''sintoisma'' rituāli. Tautas sintoismā dabas godināšana ir saistīta ar klasiskajiem zemkopju auglības rituāliem. Priekšstati par nāvi un ētiku minimāli. | Mācības pamatā ir japāņu mitoloģija, priekšstati par dabas fenomeniem - vējam, saulei, mēnesim, ūdenim, kalniem u.c. - piemītošo individuālo dvēseli/garu - ''kami'', - kas var palīdzēt vai darīt ļaunu. ''Kami'' mājo arī cilvēka darinātajos objektos. Dvēsele (''tami'') piemīt katram cilvēkam, un līdz ar cilvēka nāvi pamet miesu, iemiesojoties kādā dabas objektā: akmenī, saknē, koka zarā, zobenā, spogulī u.tml. ''Tami'' iemiesojumiem (piemēram, akmeņiem) ir jāziedo ziedi un pārtika. Rituālus un ceremonijas katrā svētnīcā vada priesteri vai kopienas locekļu grupa - rituāli sarežģīti un tiek veikti saskaņā ar Nacionālās svētnīcu organizācijas (''Jinja Honchi'') kodifikācijām. Rituālos liela nozīme dejām un mūzikai (''kagura''). Svētnīca (''jinja'') ir slēgts laukums, kas sastāv no koka tempļa un vairākām palīgceltnēm, kurās tiek veikti ''sintoisma'' rituāli. Tautas sintoismā dabas godināšana ir saistīta ar klasiskajiem zemkopju auglības rituāliem. Priekšstati par nāvi un ētiku minimāli. | ||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* Sintoisms. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 377. lpp. | * Sintoisms. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 377. lpp. | ||
* Klīve V.V. Ticības ceļos : reliģiju vēsture : eksperim. māc. līdzeklis. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 5-7966-1133-X | * Klīve V.V. Ticības ceļos : reliģiju vēsture : eksperim. māc. līdzeklis. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 5-7966-1133-X | ||
| + | ---- | ||
| + | * Klaus Antoni. Shintō. // Klaus Kracht, Markus Rüttermann. Grundriß der Japanologie. - Wiesbaden, 2001, S. 125ff. | ||
| + | * Ernst Lokowandt. Shintō. Eine Einführung. - Iudicium: München, 2001. ISBN 3-89129-727-0 | ||
| + | * Ōbayashi Taryō. Ise und Izumo. Die Schreine des Shintoismus. - Freiburg, 1982 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Оно С., Вудард У. Синтоизм: Древняя религия Японии. — София: Москва, 2007. ISBN 5-91250-240-6 | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://eos.kokugakuin.ac.jp/modules/xwords/ Encyclopedia of Shinto] | ||
| + | * [http://www.onmarkproductions.com/html/shinto.shtml Shintō Guidebook] | ||
| + | * [http://www2.kokugakuin.ac.jp/ijcc/wp/glossary/index2.html Glossary of Shinto Names and Terms - Kokugakuin University] | ||
| + | * [http://www2.kokugakuin.ac.jp/ijcc/wp/bts/bts_k.html Basic Terms of Shinto] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.univie.ac.at/rel_jap/an/Index Religion in Japan, ein Web-Handbuch] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.sintoizm.ru/ Синтоизм Ру - Сайт о религии, культуре и истории Японии] | ||
[[Kategorija:Sintoisms]] | [[Kategorija:Sintoisms]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 15. decembris, plkst. 08.47
Sintoisms jeb sinto (神道 - しんとう, sinto, no ķīn. šendao - "svētais ceļš") - reliģisko priekšstatu un mitoloģisko ticējumu kopums Japānā, kam raksturīga dabas (kuru piepilda gari - kami) dievišķošana un senču kults (pirmo reizi vārds "shinto" avotos fiksēts 720. gadā). Starpnieks starp dievību/garu pasauli un cilvēkiem ir mikado kā tiešs saules dievības Amaterasu pēcnācējs un tās iemiesojums zemes virsū. Kā reliģija noformējās VI-VII gs. 1868. gadā sintoisms tika oficiāli pasludināts par valsts reliģiju un šo statusu zaudēja 1946. gadā.
Mācības pamatā ir japāņu mitoloģija, priekšstati par dabas fenomeniem - vējam, saulei, mēnesim, ūdenim, kalniem u.c. - piemītošo individuālo dvēseli/garu - kami, - kas var palīdzēt vai darīt ļaunu. Kami mājo arī cilvēka darinātajos objektos. Dvēsele (tami) piemīt katram cilvēkam, un līdz ar cilvēka nāvi pamet miesu, iemiesojoties kādā dabas objektā: akmenī, saknē, koka zarā, zobenā, spogulī u.tml. Tami iemiesojumiem (piemēram, akmeņiem) ir jāziedo ziedi un pārtika. Rituālus un ceremonijas katrā svētnīcā vada priesteri vai kopienas locekļu grupa - rituāli sarežģīti un tiek veikti saskaņā ar Nacionālās svētnīcu organizācijas (Jinja Honchi) kodifikācijām. Rituālos liela nozīme dejām un mūzikai (kagura). Svētnīca (jinja) ir slēgts laukums, kas sastāv no koka tempļa un vairākām palīgceltnēm, kurās tiek veikti sintoisma rituāli. Tautas sintoismā dabas godināšana ir saistīta ar klasiskajiem zemkopju auglības rituāliem. Priekšstati par nāvi un ētiku minimāli.
Literatūra
- Sintoisms. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 377. lpp.
- Klīve V.V. Ticības ceļos : reliģiju vēsture : eksperim. māc. līdzeklis. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 5-7966-1133-X
- Klaus Antoni. Shintō. // Klaus Kracht, Markus Rüttermann. Grundriß der Japanologie. - Wiesbaden, 2001, S. 125ff.
- Ernst Lokowandt. Shintō. Eine Einführung. - Iudicium: München, 2001. ISBN 3-89129-727-0
- Ōbayashi Taryō. Ise und Izumo. Die Schreine des Shintoismus. - Freiburg, 1982
- Оно С., Вудард У. Синтоизм: Древняя религия Японии. — София: Москва, 2007. ISBN 5-91250-240-6
Resursi internetā par šo tēmu
- Encyclopedia of Shinto
- Shintō Guidebook
- Glossary of Shinto Names and Terms - Kokugakuin University
- Basic Terms of Shinto
