Atšķirības starp "Valsts izcelšanās teorijas" versijām
m |
m (papildinu) |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
(vāc. ''Theologische Staatstheorie'', kr. ''Теологическая теория государства'')<br> | (vāc. ''Theologische Staatstheorie'', kr. ''Теологическая теория государства'')<br> | ||
Valsts radusies pēc Dieva gribas kā augstākās varas praktiska realizācija uz Zemes. Šī teorija radās jau aizvēstures laikos, rodoties pirmajiem protovalstiskajiem sociālpolitiskajiem veidojumiem, kad senie [[Priesteris|priesteri]] dievišķoja [[Monarhs|monarha]] personu. Rietumeiropā viduslaikos to attīstīja [[Akvīnas Toms]]. Saskaņā ar viņa koncepciju, jebkura laicīgā vara var tikt atvasināta tikai no [[Baznīca]]s. | Valsts radusies pēc Dieva gribas kā augstākās varas praktiska realizācija uz Zemes. Šī teorija radās jau aizvēstures laikos, rodoties pirmajiem protovalstiskajiem sociālpolitiskajiem veidojumiem, kad senie [[Priesteris|priesteri]] dievišķoja [[Monarhs|monarha]] personu. Rietumeiropā viduslaikos to attīstīja [[Akvīnas Toms]]. Saskaņā ar viņa koncepciju, jebkura laicīgā vara var tikt atvasināta tikai no [[Baznīca]]s. | ||
| + | |||
| + | ==== Patriarhālā valsts teorija ==== | ||
| + | |||
| + | (vāc. ''Patriarchale Staatstheorie'', kr. ''Патриархальная теория государства'')<br> | ||
| + | Valsts cēlusies no ģimenes,t.i. valsts faktiski ir paplašināta ģimene, kurā monarhs apveltīts ar tēva ''patriarha'' varu un pienākumiem, rūpējoties par pavalstniekiem kā par ģimeni, taču arī tēvišķi tos piespiežot iekļauties "ģimenes dzīvē", pildot pienākumus pret to. Pirmais šo teoriju noformulēja [[Aristotelis]], XVII gs. to tālāk attīstīja R.Filmers, bet XIX gs. - N.Mihailovskis. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 14. oktobris, plkst. 19.06
Satura rādītājs
Teoloģiskā valsts teorija
(vāc. Theologische Staatstheorie, kr. Теологическая теория государства)
Valsts radusies pēc Dieva gribas kā augstākās varas praktiska realizācija uz Zemes. Šī teorija radās jau aizvēstures laikos, rodoties pirmajiem protovalstiskajiem sociālpolitiskajiem veidojumiem, kad senie priesteri dievišķoja monarha personu. Rietumeiropā viduslaikos to attīstīja Akvīnas Toms. Saskaņā ar viņa koncepciju, jebkura laicīgā vara var tikt atvasināta tikai no Baznīcas.
Patriarhālā valsts teorija
(vāc. Patriarchale Staatstheorie, kr. Патриархальная теория государства)
Valsts cēlusies no ģimenes,t.i. valsts faktiski ir paplašināta ģimene, kurā monarhs apveltīts ar tēva patriarha varu un pienākumiem, rūpējoties par pavalstniekiem kā par ģimeni, taču arī tēvišķi tos piespiežot iekļauties "ģimenes dzīvē", pildot pienākumus pret to. Pirmais šo teoriju noformulēja Aristotelis, XVII gs. to tālāk attīstīja R.Filmers, bet XIX gs. - N.Mihailovskis.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 30.-31. lpp.
- Engelss Frīdrihs. Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās: sakarā ar L.H.Morgana pētījumiem. - Liesma: Rīga, 1970.
- Martin Kriele. Einführung in die Staatslehre, 6. Aufl. - Kohlhammer, 2003, ISBN 3-17-018163-7
- История политических и правовых учений. / Под общей редакцией В.С. Нерсесянца. - Москва, 1996
- Омельченко О.А. Всеобщая история государства и права. – Москва: 1999
- История государства и права зарубежных стран. / Под редакцией Крашенинниковой Н.А. и Жидкова О.А. – Норма–Инфа: Москва, 1999
- Теория государства и права. Курс лекций. / Под ред. М.Н. Марченко. – Зерцало: Москва, 1998
