Atšķirības starp "Pulks" versijām
No ''Vēsture''
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pulks''' (kr. ''полк'') jeb '''reģimente''' (angl. ''regiment'', vāc. ''Regiment'') - taktiska karaspēka pamatvienība lielākās daļas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]]. Specializējas pēc ieroču šķirām: motorizēto strēlnieku, aviācijas, tanku, sakaru, sapieru u.c. ''pulki''. Vidēji 3000-5000 vīru (3-5 [[Bataljons|bataljoni]]). | + | '''Pulks''' (kr. ''полк'') jeb '''reģimente''' (angl. ''regiment'', vāc. ''Regiment'') - taktiska karaspēka pamatvienība lielākās daļas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]]. Specializējas pēc ieroču šķirām: motorizēto strēlnieku, aviācijas, tanku, sakaru, sapieru u.c. ''pulki''. Vidēji 3000-5000 vīru (3-5 [[Bataljons|bataljoni]]). Kā taktiska vienība Eiropas valstu armijās parādās XVII gs., kad, pieaugot armiju lielumam, radās nepieciešamība veidot lielākas autonomas vienības no [[Karogs|karogiem]] vai bataljoniem. |
=== 1. Pasaules kara laikā === | === 1. Pasaules kara laikā === | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 14. septembris, plkst. 09.46
Pulks (kr. полк) jeb reģimente (angl. regiment, vāc. Regiment) - taktiska karaspēka pamatvienība lielākās daļas valstu bruņotajos spēkos. Specializējas pēc ieroču šķirām: motorizēto strēlnieku, aviācijas, tanku, sakaru, sapieru u.c. pulki. Vidēji 3000-5000 vīru (3-5 bataljoni). Kā taktiska vienība Eiropas valstu armijās parādās XVII gs., kad, pieaugot armiju lielumam, radās nepieciešamība veidot lielākas autonomas vienības no karogiem vai bataljoniem.
1. Pasaules kara laikā
- Krievijas impērijas armijā:
- kājnieku pulks - 4 bataljoni, katrā 4 kājnieku rotas, ložmetēju komanda (8 ložm.), izlūku un sakaru komandas;
- strēlnieku pulks - 2 bataljoni, ložmetēju komanda (8 ložm.) un artilērijas divizions;
- kavalērijas pulks - 6 eskadroni, kavalērijas artilērijas divizions (4 baterijas ar 6 lielgabaliem katrā, ložmetēju komanda ar 8 ložmetējiem).
- Vācijas impērijas armijā
- kājnieku pulks - 3 bataljoni, katrā 4 rotas, ložmetēju rota (6 ložm.), velosipēdistu, sapieru un telefona komandas.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp.
- Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967., 632. lpp.
- Hew Strachan. European Armies and the Conduct of War. - London, 2005. ISBN 0-415-07863-6
- Creveld Martin van. The Art of War: War and Military Thought. - Cassell: London, 2000. ISBN 0-304-35264-0
- Jones Archer. The Art of War in the Western World. - University of Illinois Press, 2000. ISBN 0-252-06966-8
- Georg Ortenburg. Waffe und Waffengebrauch im Zeitalter der Landsknechte. - Bernard & Graefe Verlag: Koblenz, 1984, ISBN 3-7637-5461-X
- Gerhard Papke. Von der Miliz zum Stehenden Heer: Wehrwesen im Absolutismus. // Deutsche Militärgeschichte in sechs Bänden 1648-1939. - Pawlak: München, 1983, ISBN 3-88199-112-3
