Atšķirības starp "Latvijas armijas 1. bruņotais divizions" versijām
m (→) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
Latvijas armijas '''1. bruņotais divizions''' - 1919. gada 14. jūlijā kapitana Otto Grosbarta vadībā izveidota Latvijas armijas vienība, kurā ietilpa [[Bruņuvilciens|bruņotie vilcieni]] un [[Bruņumašīna|bruņotie automobiļi]]. Pastāvēja līdz 1920. gada 8. februārim, kad to pārformēja, izveidojot [[Latvijas armijas Bruņoto auto divizions|Bruņoto auto]], [[Latvijas armijas Tanku divizions|Tanku]] divizionus, kas apvienoti [[Latvijas armijas Autotanku pulks|Autotanku pulkā]], un atdalot [[Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions|Bruņoto vilcienu divizionu]]. | Latvijas armijas '''1. bruņotais divizions''' - 1919. gada 14. jūlijā kapitana Otto Grosbarta vadībā izveidota Latvijas armijas vienība, kurā ietilpa [[Bruņuvilciens|bruņotie vilcieni]] un [[Bruņumašīna|bruņotie automobiļi]]. Pastāvēja līdz 1920. gada 8. februārim, kad to pārformēja, izveidojot [[Latvijas armijas Bruņoto auto divizions|Bruņoto auto]], [[Latvijas armijas Tanku divizions|Tanku]] divizionus, kas apvienoti [[Latvijas armijas Autotanku pulks|Autotanku pulkā]], un atdalot [[Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions|Bruņoto vilcienu divizionu]]. | ||
| − | 1919. gada 12. jūlijā apstiprināja diviziona struktūru un personālsastāva štatus, kas paredzēja divizionā izveidot 3 bruņoto automobiļu nodaļas (katrā no tām 2 bruņotie automobiļi, 1 vieglā automašīna izlūkošanai, 1 kravas mašīna apgādei, 2 motocikli sakariem - kopā 40 cilvēku komanda). 14. jūlijā tika izdota pavēle pavēle O. | + | 1919. gada 12. jūlijā apstiprināja diviziona struktūru un personālsastāva štatus, kas paredzēja divizionā izveidot 3 bruņoto automobiļu nodaļas (katrā no tām 2 bruņotie automobiļi, 1 vieglā automašīna izlūkošanai, 1 kravas mašīna apgādei, 2 motocikli sakariem - kopā 40 cilvēku komanda). 14. jūlijā tika izdota pavēle pavēle O.Grosbartam par diviziona nodibināšanu un dots rīkojums uzsākt vienības komplektēšanu. Štābs atradās Rīgā, Nikolaja ielā 77. |
Tehniskais sastāvs: | Tehniskais sastāvs: | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 1. marts, plkst. 14.18
Latvijas armijas 1. bruņotais divizions - 1919. gada 14. jūlijā kapitana Otto Grosbarta vadībā izveidota Latvijas armijas vienība, kurā ietilpa bruņotie vilcieni un bruņotie automobiļi. Pastāvēja līdz 1920. gada 8. februārim, kad to pārformēja, izveidojot Bruņoto auto, Tanku divizionus, kas apvienoti Autotanku pulkā, un atdalot Bruņoto vilcienu divizionu.
1919. gada 12. jūlijā apstiprināja diviziona struktūru un personālsastāva štatus, kas paredzēja divizionā izveidot 3 bruņoto automobiļu nodaļas (katrā no tām 2 bruņotie automobiļi, 1 vieglā automašīna izlūkošanai, 1 kravas mašīna apgādei, 2 motocikli sakariem - kopā 40 cilvēku komanda). 14. jūlijā tika izdota pavēle pavēle O.Grosbartam par diviziona nodibināšanu un dots rīkojums uzsākt vienības komplektēšanu. Štābs atradās Rīgā, Nikolaja ielā 77.
Tehniskais sastāvs:
- Bruņoto automobiļu rota (formēšanas brīdī bija 4 bruņotie automobiļi (1. oktobrī apbruņoti tikai 3 - "Imantai" pietrūka ložmetēju), 1920. gada 1. februārī - 8 bruņotie automobiļi: "Lāčplēsis", "Imanta", "Kurzemnieks", "Zemgalietis", "Staburags", "Viesturs", "Pērkons" un "Tālivaldis")
- 1. bruņoto automobiļu nodaļa (2 bruņotie auto: "Imanta" un "Zemgalietis", kravas mašīna "Packard") - komandieris virsleitnants Georgs Dzeguze (1897.-1919.);
- 2. bruņoto automobiļu nodaļa (2 bruņotie auto: "Kurzemnieks", "Lāčplēsis") - komandieris kapitans Aleksandrs Kaugars;
- Auto-motociklistu rota (izveidota 14. augustā)
- Instruktoru rota: 2 vadi (tehniskās un ierindas apmācību), 3 virsnieki un 8 instruktori, 1 bruņotais automobilis.
- Bruņoto vilcienu nodaļa (5 bruņotie vilcieni)
bruņotais automobilis "Kurzemnieks"
1919. gada 8. oktobrī sašautais bruņotais automobilis "Lāčplēsis"
bruņotais automobilis "Viesturs"
bruņotais automobilis "Zemgalietis"
