Atšķirības starp "Latvijas armijas 1. bruņotais divizions" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 22. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
Attēls:Zemgalietis.jpg|bruņotais automobilis "Zemgalietis" | Attēls:Zemgalietis.jpg|bruņotais automobilis "Zemgalietis" | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
| + | |||
| + | ==Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 88. lpp. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 2. marts, plkst. 08.10
Latvijas armijas 1. bruņotais divizions - 1919.-1920. gadā pastāvējusi Latvijas armijas bruņutehnikas vienība, kurā ietilpa bruņotie vilcieni, bruņotie automobiļi un tanki.
1919. gada 12. jūlijā apstiprināja diviziona struktūru un personālsastāva štatus, kas paredzēja divizionā izveidot 3 bruņoto automobiļu nodaļas (katrā no tām 2 bruņotie automobiļi, 1 vieglā automašīna izlūkošanai, 1 kravas mašīna apgādei, 2 motocikli sakariem - kopā 40 cilvēku komanda). 14. jūlijā tika izdota pavēle pavēle kapitanam Otto Grosbartam par diviziona nodibināšanu un dots rīkojums uzsākt vienības komplektēšanu. Štābs atradās Rīgā, Nikolaja ielā 77. Pēc Bermontiādes tehniskais parks tika papildināts ar 3 bruņotajiem automobiļiem: "Max" ("Pērkons"), "Moritz" ("Tālivaldis") un "Titanic", bet decembrī no Judeņičas armijas tika nopirkti 3 tanki Mark V - 12. decembrī apstiprināja jaunus 1. bruņotā diviziona štatus, kas paredzēja bez bruņuvilcieniem veidot divas auto nodaļas, katrā pa 52 cilvēkiem. 1. nodaļā ieskaitīja bruņumašīnas "Kurzemnieks", "Zemgalietis" un "Lāčplēsis", 2. nodaļā bija "Viesturs", "Imanta" un "Staburags". Bez tam izveidoja Auto-bateriju, kā ari apstiprināja Tanku nodaļas veidošanu un dažas mazākas palīgnodaļas.
Tehniskais sastāvs:
- Bruņoto automobiļu rota (formēšanas brīdī bija 4 bruņotie automobiļi (1. oktobrī apbruņoti tikai 3 - "Imantai" pietrūka ložmetēju), 1920. gada 1. februārī - 8 bruņotie automobiļi: "Lāčplēsis", "Imanta", "Kurzemnieks", "Zemgalietis", "Staburags", "Viesturs", "Pērkons" un "Tālivaldis")
- 1. bruņoto automobiļu nodaļa (2 bruņotie auto: "Kurzemnieks", "Zemgalietis" un "Lāčplēsis") - komandieris virsleitnants Georgs Dzeguze (1897.-1919.);
- 2. bruņoto automobiļu nodaļa (2 bruņotie auto: "Viesturs", "Imanta" un "Staburags") - komandieris kapitans Aleksandrs Kaugars;
- Tanku nodaļa
- Auto-motociklistu rota (izveidota 14. augustā)
- Auto-baterija ("Pērkons", "Tālivaldis")
- Instruktoru rota: 2 vadi (tehniskās un ierindas apmācību), 3 virsnieki un 8 instruktori, 1 bruņotais automobilis.
- Bruņoto vilcienu nodaļa (5 bruņotie vilcieni)
1920. gada 25. februārī 1. bruņoto divizionu likvidēja un tā pilnīga izformēšana turpinājās līdz pat 1. septembrim, tā vietā izveidoja: Bruņoto automobiļu divizionu kapteiņa A.Paulocka vadībā, Bruņoto vilcienu divizionu leitnanta J.Lavenieka un Tanku divizionu Studentu bataljona komandiera pulkveža-leitnanta P.Bruņenieka vadībā.
bruņotais automobilis "Kurzemnieks"
1919. gada 8. oktobrī sašautais bruņotais automobilis "Lāčplēsis"
bruņotais automobilis "Viesturs"
bruņotais automobilis "Zemgalietis"
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 88. lpp.
