Atšķirības starp "Zemūdene" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Zemūdene''' - peldlīdzeklis, kuģis, kam tā konstrukcija ļauj autonomi pārvietoties arī zem ūdens līdz 500 m dziļumā. Kā kuģu tips radīts militārām vajadzībām (pretinieka flotes un krasta fortifikācijas būvju novērošanai, diversantu nogādāšanai uzdevuma vietā, pretinieka peldlīdzekļu un ostas fortifikācijas būvju torpedēšana, akvatorija mīnēšana u.tml.), taču XX gs. otrajā pusē sāktas izmantot arī civiliem mērķiem (glābšanas darbiem, zemūdens arheoloģijā, okeanogrāfijā, tūrismā u.tml.). | + | '''Zemūdene''' - peldlīdzeklis, kuģis, kam tā konstrukcija ļauj autonomi pārvietoties arī zem ūdens līdz 500 m dziļumā. Kā kuģu tips radīts militārām vajadzībām (pretinieka flotes un krasta fortifikācijas būvju novērošanai, diversantu nogādāšanai uzdevuma vietā, pretinieka peldlīdzekļu un ostas fortifikācijas būvju torpedēšana, akvatorija mīnēšana u.tml.), taču XX gs. otrajā pusē sāktas izmantot arī civiliem mērķiem (glābšanas darbiem, zemūdens arheoloģijā, okeanogrāfijā, tūrismā u.tml.). Ja neskaita senākus eksperimentus, kā kuģu tips parādās XIX gs. otrajā pusē (60. gados). Karadarbībā tās plašāk sāka izmantot XX gs. sākumā, sākumā kā mīnu licējus, bet [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules karā]] jau kā karakuģus. |
Militārās zemūdenes iedalās pēc tonnāžas: | Militārās zemūdenes iedalās pēc tonnāžas: | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 2. marts, plkst. 10.03
Zemūdene - peldlīdzeklis, kuģis, kam tā konstrukcija ļauj autonomi pārvietoties arī zem ūdens līdz 500 m dziļumā. Kā kuģu tips radīts militārām vajadzībām (pretinieka flotes un krasta fortifikācijas būvju novērošanai, diversantu nogādāšanai uzdevuma vietā, pretinieka peldlīdzekļu un ostas fortifikācijas būvju torpedēšana, akvatorija mīnēšana u.tml.), taču XX gs. otrajā pusē sāktas izmantot arī civiliem mērķiem (glābšanas darbiem, zemūdens arheoloģijā, okeanogrāfijā, tūrismā u.tml.). Ja neskaita senākus eksperimentus, kā kuģu tips parādās XIX gs. otrajā pusē (60. gados). Karadarbībā tās plašāk sāka izmantot XX gs. sākumā, sākumā kā mīnu licējus, bet 1. Pasaules karā jau kā karakuģus.
Militārās zemūdenes iedalās pēc tonnāžas:
- piekrastes klase: 250-500 t
- jūras klase: 500-700 t
- okeāna klase: 700-1000 t
- kreiserzemūdenes: 1000-1500 t
Savukārt pēc konstrukcijas īpatnībām un bruņojuma tiek klasificētas sērijās (parasti sērijas nosaukums ir no pirmā konkrētā tipa kuģa nosaukuma).
Skat. arī: Latvijas armijas Zemūdeņu divizions
