Atšķirības starp "Latvijas armijas 1. bruņotais divizions" versijām

Versija, kas saglabāta 2011. gada 3. marts, plkst. 07.48

Latvijas armijas 1. bruņotais divizions - 1919.-1920. gadā pastāvējusi Latvijas armijas bruņutehnikas vienība, kurā ietilpa bruņotie vilcieni, bruņotie automobiļi (vēlāk arī tanki).

1919. gada 22. maijā LSPR armijai atstājot Rīgu, Latvijas zemessardzes rīcībā nonāca vairāki bruņotie automobiļi ar darbnīcām. Jau jūnijā "Lāčplēsis" un "Zemgalietis" tika iesaistīti cīņās pret lieliniekiem pie Krustpils un Līvāniem. Tika nolemts apvienot visu bruņutehniku vienā vienībā: 12. jūlijā apstiprināja veidojamā diviziona struktūras un personālsastāva štatu plānu, kas paredzēja divizionā izveidot 2 bruņoto automobiļu nodaļas no vieglajiem Austin-Putilov un smagajiem Garford-Putilov bruņotajiem automobiļiem (katrā nodaļā 2 bruņotie automobiļi, 1 vieglā automašīna izlūkošanai, 1 kravas mašīna apgādei, 2 motocikli sakariem - kopā 40 cilvēku komanda). 14. jūlijā tika izdota pavēle pavēle kapitanam Otto Grosbartam par diviziona nodibināšanu un dots rīkojums uzsākt vienības komplektēšanu. Štābs atradās Rīgā, Nikolaja ielā 77. 1919. gada 25. augustā 1. bruņoto automobiļu nodaļa devās uz fronti.

Oktobra sākumā divizionā bija 4 bruņotie automobiļi ("Kurzemnieks", "Zemgalietis", "Imanta" un "Lāčplēsis"), kā arī vairāki smagie un vieglie automobiļi apgādei un sakariem. Tika saformēta arī 2. bruņoto automobiļu nodaļa. Pēc Bermontiādes tehniskais parks tika papildināts ar 3 bruņotajiem automobiļiem: "Max" ("Pērkons"), "Moritz" ("Tālivaldis") un "Titanic", bet decembrī no Judeņičas armijas tika nopirkti 2 smagie tanki Mark V un 3 vidējie Mark B tanki, no tiem izveidojot tanku bataljonu.

12. decembrī apstiprināja jaunus 1. bruņotā diviziona štatus, kas paredzēja bez bruņuvilcieniem 2 auto nodaļas, katrā pa 52 cilvēkiem (1. nodaļā ieskaitīja bruņumašīnas "Kurzemnieks", "Zemgalietis" un "Lāčplēsis", 2. nodaļā bija "Viesturs", "Imanta" un "Staburags"), bez tam izveidoja Auto-bateriju, kā ari apstiprināja Tanku bataljonu veidošanu un dažas mazākas palīgnodaļas.

Tehniskais sastāvs (nemitīgi mainās):

• Bruņoto automobiļu rota (formēšanas brīdī bija 4 bruņotie automobiļi (1. oktobrī apbruņoti tikai 3 - "Imantai" pietrūka ložmetēju), 1920. gada 1. februārī - 8 bruņotie automobiļi: "Lāčplēsis", "Imanta", "Kurzemnieks", "Zemgalietis", "Staburags", "Viesturs", "Pērkons" un "Tālivaldis")
  • 1. bruņoto automobiļu nodaļa (2 bruņotie auto: "Kurzemnieks", "Zemgalietis" un "Lāčplēsis") - komandieris virsleitnants Georgs Dzeguze (1897.-1919.);
  • 2. bruņoto automobiļu nodaļa (2 bruņotie auto: "Viesturs", "Imanta" un "Staburags") - komandieris kapitans Aleksandrs Kaugars;
• Tanku nodaļa
• Auto-motociklistu rota (izveidota 14. augustā)
• Auto-baterija ("Pērkons", "Tālivaldis")
• Instruktoru rota: 2 vadi (tehniskās un ierindas apmācību), 3 virsnieki un 8 instruktori, 1 bruņotais automobilis.
• Bruņoto vilcienu nodaļa
  • bruņotais vilciens Nr1
  • bruņotais vilciens Nr2
  • bruņotais vilciens Nr3
  • bruņotais vilciens Nr4
  • bruņotais vilciens Nr5

1920. gada 8. februārī 1. bruņoto divizionu likvidēja un tā vietā izveidoja: Bruņoto auto divizionu pulkveža-leitnanta A.Paulocka vadībā, Bruņoto vilcienu divizionu leitnanta J.Lavenieka un Tanku divizionu pulkveža-leitnanta P.Bruņenieka vadībā.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999. - 88. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Esserts M. Dzelzs karavīri jeb Latvijas kaujas mašīnu vēsture (1998.)