Atšķirības starp "Kārta" versijām

Versija, kas saglabāta 2012. gada 11. marts, plkst. 19.30

Sabiedrības pamatdalījums viduslaikos: klēriķis, bruņinieks un zemnieks: oratores, bellatores, laborares

Kārta (lat. ordo jeb status, angl. estate, fr. èstat, kr. сословие, vāc. Stand jeb Ständeordnung) - sociālā grupa ar īpašu, tikai šai grupai piemītošu tiesisko, ekonomisko stāvokli un pienākumiem (funkcijām). Senajos laikos izšķīra 2 iedzīvotāju pamatkārtas: brīvos un nebrīvos; dažviet pastāvēja arī starpkārta: pusbrīvie. Senajā Romā paralēli šim iedalījumam pakāpeniski ieviesās sabiedrības iedalījums pēc nodarbošanās. Franku valstī profesiju kārtas radās VIII-X gs. Vēlāk, XI-XII gs. Rietumeiropas sabiedrība noslāņojās 4 pamatkārtās: bruņniecība, garīdzniecība, namniecība un zemniecība, bet absolūtisma laikā kā papildus kārta - muižniecība. Centrāleiropā un Austrumeiropā šis kārtu iedalījums ieviesās XII-XIV gs. Kārtām bija atšķirīgs mantiskais stāvoklis, statuss un pienākumi, t.i. noteiktas sociālās funkcijas (kulta, militārās, profesionālās utt.). Kārtas maiņas iespējas bija visai ierobežotas. Piederība pie kārtas visbiežāk bija mantojama (izņemot garīdzniecību), taču iekļūt kādā kārtā varēja caur izglītību, saņemt kā balvu par nopelniem, vai nopirkt statusu. Ar laiku kārtas izolējās viena no otras, katrai pastāvēja savas kārtas tiesas un iekšējie likumi. Vēlajos viduslaikos piederība pie noteiktas kārtas tika noformēta dokumentāri, kārtu tiesības un pienākumi nostiprināti likumdošanā. Mainoties kārtu pildāmo funkciju nozīmīgumam sabiedrībā, mainījās arī katras kārtas statuss sociālajā hierarhijā. Viduslaiku Eiropas sabiedrības strukturēšanās kārtās atbilstoši indivīdu sociālajai lomai kļuva par pamatu tiesību partikulārismam pēc kārtas piederības principa. Skaitliski palielinoties un nostiprinoties ekonomiski, namniecība jeb pilsonība uzsāka aktīvu darbību, lai celtu savu statusu un palielinātu privilēģijas uz citu kārtu rēķina, galu galā izraisot t.s. buržuāziskās revolūcijas, kuru rezultātā oficiāli definētais un juridiski fiksētais sabiedrības dalījums kārtās tika atcelts. Francijā tas notika pēc 1789. gada, bet pārējā Eiropā vairāk vai mazāk oficiāls dalījums kārtās saglabājās līdz 1. Pasaules karam.

• Skat. arī: Kārtu pārstāvniecība
• Skat arī: Šķira

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001.. 5. lpp.
• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 195.-196. lpp.

• Palmer R.R. A History of the Modern World. - London, 1961, p 334
• Jackson J. Spielvogel. Western Civilization. - West Publishing Co. Minneapolis, 1994
• Michael P. Fitzsimmons. The Night the Old Regime Ended: August 4, 1789 and the French Revolution. - Pennsylvania State University Press, 2003. ISBN 0-271-02233-7

Resursi internetā par šo tēmu

• Landtag und Landstände - Vorformen des Parlamentarismus. Vortrag von Prof. Dr. Ernst Schubert, Institut für Historische Landesforschung der Georg-Universität Göttingen
• Ständische Ordnungen am Anfang des 18. Jahrhunderts und das Braunauer Parlament

• An excellent discussion of how one qualified as noble in ancien régime France.
• Jackson J. Spielvogel. Western Civilization

• Auteur : Emmanuel Joseph Sieyčs, dit l'Abbé Sieyčs (3 mai 1748 - 20 juin 1836)