Atšķirības starp "Štirners Makss" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Makss Štirners''' jeb '''Maksis Štirners''' (''Max Stirner'', 1806.-1856.) - '''Kaspara Šmita''' ( ''Johann Kaspar Schmidt'') pseidonīms, - filosofs, anarhistiskā individuālisma pamatlicējs, [[Jaunhēgelieši|jaunhēgelietis]]. | '''Makss Štirners''' jeb '''Maksis Štirners''' (''Max Stirner'', 1806.-1856.) - '''Kaspara Šmita''' ( ''Johann Kaspar Schmidt'') pseidonīms, - filosofs, anarhistiskā individuālisma pamatlicējs, [[Jaunhēgelieši|jaunhēgelietis]]. | ||
| − | Dzimis 1806. gadā amatnieka ģimenē, Baireitā, [[Bavārijas karaliste|Bavārijas karalistē]]. Zaudējuši tēvu, pēc pāris gadiem ģimene pārcēlās uz Kulmu. Divdesmit gadu vecumā sāka filoloģijas, filozofijas un teoloģijas studijas Frīdriha Vilhelma universitātē Berlīnē, kur iesaistījās studentu jaunhēgeliešu grupā ''Die Freien'' (Bruno Bauers, [[Markss Kārlis|Kārlis Markss]], [[Engelss Fridrihs|Frīdrihs Engelss]], [[Feierbahs Ludvigs|Ludvigs Feierbahs]], Arnolds Rūge u.c.). Pēc universitātes absolvēšanas strādājis par skolotāju Leipcigā meiteņu ģimnāzijā. Zināmākais darbs ir "Vienīgais un tam piederošais" (''Der Einzige und sein Eigentum'', 1844.). | + | Dzimis 1806. gadā amatnieka ģimenē, Baireitā, [[Bavārijas karaliste|Bavārijas karalistē]]. Zaudējuši tēvu, pēc pāris gadiem ģimene pārcēlās uz Kulmu (mūsd. ''Helmno''). Divdesmit gadu vecumā sāka filoloģijas, filozofijas un teoloģijas studijas Frīdriha Vilhelma universitātē Berlīnē, kur iesaistījās studentu jaunhēgeliešu grupā ''Die Freien'' (Bruno Bauers, [[Markss Kārlis|Kārlis Markss]], [[Engelss Fridrihs|Frīdrihs Engelss]], [[Feierbahs Ludvigs|Ludvigs Feierbahs]], Arnolds Rūge u.c.). Pēc universitātes absolvēšanas strādājis par skolotāju Leipcigā meiteņu ģimnāzijā. Zināmākais darbs ir "Vienīgais un tam piederošais" (''Der Einzige und sein Eigentum'', 1844.). |
Savos darbos attīstīja [[Anarhisms|anarhisma]] teorijas sistēmu. Tradicionālās morāles, tiesību, likumu, sabiedrības u.tml. jēdzienus raksturoja kā pagātnes "rēgus" un individualitāti "nomācošu čaulu", jo katra personība pati sev esot morāles un tiesību avots. Pretēji [[Marksisms|marksistiem]] (kurus uztvēra visai naidīgi), iestājās par privātīpašumu, kurā izpaužoties "Es" savdabība. Štirnera sabiedriskais ideāls bija "egoistu savienība". Uzskatot vēsturi par ideju produktu, domāja, ka, pārvarot valdošos jēdzienus, var mainīt sabiedriskās attiecības. | Savos darbos attīstīja [[Anarhisms|anarhisma]] teorijas sistēmu. Tradicionālās morāles, tiesību, likumu, sabiedrības u.tml. jēdzienus raksturoja kā pagātnes "rēgus" un individualitāti "nomācošu čaulu", jo katra personība pati sev esot morāles un tiesību avots. Pretēji [[Marksisms|marksistiem]] (kurus uztvēra visai naidīgi), iestājās par privātīpašumu, kurā izpaužoties "Es" savdabība. Štirnera sabiedriskais ideāls bija "egoistu savienība". Uzskatot vēsturi par ideju produktu, domāja, ka, pārvarot valdošos jēdzienus, var mainīt sabiedriskās attiecības. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 17. maijs, plkst. 12.27
Makss Štirners jeb Maksis Štirners (Max Stirner, 1806.-1856.) - Kaspara Šmita ( Johann Kaspar Schmidt) pseidonīms, - filosofs, anarhistiskā individuālisma pamatlicējs, jaunhēgelietis.
Dzimis 1806. gadā amatnieka ģimenē, Baireitā, Bavārijas karalistē. Zaudējuši tēvu, pēc pāris gadiem ģimene pārcēlās uz Kulmu (mūsd. Helmno). Divdesmit gadu vecumā sāka filoloģijas, filozofijas un teoloģijas studijas Frīdriha Vilhelma universitātē Berlīnē, kur iesaistījās studentu jaunhēgeliešu grupā Die Freien (Bruno Bauers, Kārlis Markss, Frīdrihs Engelss, Ludvigs Feierbahs, Arnolds Rūge u.c.). Pēc universitātes absolvēšanas strādājis par skolotāju Leipcigā meiteņu ģimnāzijā. Zināmākais darbs ir "Vienīgais un tam piederošais" (Der Einzige und sein Eigentum, 1844.).
Savos darbos attīstīja anarhisma teorijas sistēmu. Tradicionālās morāles, tiesību, likumu, sabiedrības u.tml. jēdzienus raksturoja kā pagātnes "rēgus" un individualitāti "nomācošu čaulu", jo katra personība pati sev esot morāles un tiesību avots. Pretēji marksistiem (kurus uztvēra visai naidīgi), iestājās par privātīpašumu, kurā izpaužoties "Es" savdabība. Štirnera sabiedriskais ideāls bija "egoistu savienība". Uzskatot vēsturi par ideju produktu, domāja, ka, pārvarot valdošos jēdzienus, var mainīt sabiedriskās attiecības.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 406. lpp.
