Atšķirības starp "Taless no Milētas" versijām
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Taless no Milētas''' (gr. ''Θαλῆς ὁ Μιλήσιος, Thalēs ho Milēsios'', ~624–547) - [[Antīkā filosofija|filosofs]], [[Milētas skola]]s izveidotājs, [[Pītagors no Samas|Pītagora]] skolotājs. Antīkajā tradīcijā tika uzskatīts par vienu no "septiņiem gudrajiem". | '''Taless no Milētas''' (gr. ''Θαλῆς ὁ Μιλήσιος, Thalēs ho Milēsios'', ~624–547) - [[Antīkā filosofija|filosofs]], [[Milētas skola]]s izveidotājs, [[Pītagors no Samas|Pītagora]] skolotājs. Antīkajā tradīcijā tika uzskatīts par vienu no "septiņiem gudrajiem". | ||
| − | Pirmais sengrieķu domas pārstāvis, par kuru ir vēsturiskas ziņas, kaut dažbrīd visai pretrunīgas. Dzimis 35. [[olimpiāde]]s laikā (640.–637. g. p.m.ē.) turīgā ģimenē Milētas [[Polisa|polisā]], [[Mazāzija]]s rietumu krastā, pie Meandras upes grīvas. Būdams tirgotājs, daudz ceļojis, mācījies astronomiju un matemātiku [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] un [[Babilona|Babilonā]]. Aktīvi līdzdarbojies politikā – kā diplomāts organizējis [[Jonija]]s polisu savienību pret [[Senā Persija|Persiju]], bijis tuvs [[Tirāns|tirāna]] Frasibula draugs. Vienu laiku kalpojis par militāro inženieri pie Lidijas valdnieka Krēza. Par privāto dzīvi ziņas pretrunīgas: vieni avoti vēsta, ka viņš bijis zvērināts vecpuisis, bet citi min ģimeni (sievu un dēlu Kribistu), vēl citi min, ka bijis vecpuisis, kas adoptējis māsasdēlu. Pieņemot skolniekus, izveidojis pats savu domātāju skolu. Popularizējis zināšanu nepieciešamību, un viens no zināmākajiem piemēriem tiek minēts tas, ka aprēķinājis gaidāmā saules aptumsuma brīdi 585. gada p.m.ē. 28. maijā, kas sagādājis viņam plašu atpazīstamību. Paša Talesa sacerējumi nav saglabājušies, bet par viņa lielo ietekmi liecina kaut vai tas, ka ievērojamais grieķu rakstnieks Aristofans savā darbā “Mākoņi” min viņu kā paraugu domātājiem. Arī [[Aristotelis no Stagīras|Aristotelis]] savu darbu “Metafizika” sāk ar Talesa uzskatu atspoguļojumu. Tradīcija pieraksta Talesam divus traktātus: "Par saulgriežiem" (''Περὶ | + | Pirmais sengrieķu domas pārstāvis, par kuru ir vēsturiskas ziņas, kaut dažbrīd visai pretrunīgas. Dzimis 35. [[olimpiāde]]s laikā (640.–637. g. p.m.ē.) turīgā ģimenē Milētas [[Polisa|polisā]], [[Mazāzija]]s rietumu krastā, pie Meandras upes grīvas. Būdams tirgotājs, daudz ceļojis, mācījies astronomiju un matemātiku [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] un [[Babilona|Babilonā]]. Aktīvi līdzdarbojies politikā – kā diplomāts organizējis [[Jonija]]s polisu savienību pret [[Senā Persija|Persiju]], bijis tuvs [[Tirāns|tirāna]] Frasibula draugs. Vienu laiku kalpojis par militāro inženieri pie Lidijas valdnieka Krēza. Par privāto dzīvi ziņas pretrunīgas: vieni avoti vēsta, ka viņš bijis zvērināts vecpuisis, bet citi min ģimeni (sievu un dēlu Kribistu), vēl citi min, ka bijis vecpuisis, kas adoptējis māsasdēlu. Pieņemot skolniekus, izveidojis pats savu domātāju skolu. Popularizējis zināšanu nepieciešamību, un viens no zināmākajiem piemēriem tiek minēts tas, ka aprēķinājis gaidāmā saules aptumsuma brīdi 585. gada p.m.ē. 28. maijā, kas sagādājis viņam plašu atpazīstamību. Paša Talesa sacerējumi nav saglabājušies, bet par viņa lielo ietekmi liecina kaut vai tas, ka ievērojamais grieķu rakstnieks Aristofans savā darbā “Mākoņi” min viņu kā paraugu domātājiem. Arī [[Aristotelis no Stagīras|Aristotelis]] savu darbu “Metafizika” sāk ar Talesa uzskatu atspoguļojumu. Tradīcija pieraksta Talesam divus traktātus: "Par saulgriežiem" (''Περὶ τροπῆς'') un "Par ekvinokciju" (''Περὶ ἰσημερίας''), kā arī vairāk nekā 200 dzejoļu radīšanu. Lietu daudzveidībā meklēja kādu vienu pirmssākumu (elementu), kuru hipotētiski aplūkoja kā ķermenisku, jutekliski uztveramu vielu; mācīja, ka visa esošā pamatā ir ūdens. Atklājis veidu, kā aprēķināt attālumu no kuģa jūrā, kā arī piramīdas augstumu pēc ēnas, ko tā met, u.c. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 19. maijs, plkst. 08.35
Taless no Milētas (gr. Θαλῆς ὁ Μιλήσιος, Thalēs ho Milēsios, ~624–547) - filosofs, Milētas skolas izveidotājs, Pītagora skolotājs. Antīkajā tradīcijā tika uzskatīts par vienu no "septiņiem gudrajiem".
Pirmais sengrieķu domas pārstāvis, par kuru ir vēsturiskas ziņas, kaut dažbrīd visai pretrunīgas. Dzimis 35. olimpiādes laikā (640.–637. g. p.m.ē.) turīgā ģimenē Milētas polisā, Mazāzijas rietumu krastā, pie Meandras upes grīvas. Būdams tirgotājs, daudz ceļojis, mācījies astronomiju un matemātiku Ēģiptē un Babilonā. Aktīvi līdzdarbojies politikā – kā diplomāts organizējis Jonijas polisu savienību pret Persiju, bijis tuvs tirāna Frasibula draugs. Vienu laiku kalpojis par militāro inženieri pie Lidijas valdnieka Krēza. Par privāto dzīvi ziņas pretrunīgas: vieni avoti vēsta, ka viņš bijis zvērināts vecpuisis, bet citi min ģimeni (sievu un dēlu Kribistu), vēl citi min, ka bijis vecpuisis, kas adoptējis māsasdēlu. Pieņemot skolniekus, izveidojis pats savu domātāju skolu. Popularizējis zināšanu nepieciešamību, un viens no zināmākajiem piemēriem tiek minēts tas, ka aprēķinājis gaidāmā saules aptumsuma brīdi 585. gada p.m.ē. 28. maijā, kas sagādājis viņam plašu atpazīstamību. Paša Talesa sacerējumi nav saglabājušies, bet par viņa lielo ietekmi liecina kaut vai tas, ka ievērojamais grieķu rakstnieks Aristofans savā darbā “Mākoņi” min viņu kā paraugu domātājiem. Arī Aristotelis savu darbu “Metafizika” sāk ar Talesa uzskatu atspoguļojumu. Tradīcija pieraksta Talesam divus traktātus: "Par saulgriežiem" (Περὶ τροπῆς) un "Par ekvinokciju" (Περὶ ἰσημερίας), kā arī vairāk nekā 200 dzejoļu radīšanu. Lietu daudzveidībā meklēja kādu vienu pirmssākumu (elementu), kuru hipotētiski aplūkoja kā ķermenisku, jutekliski uztveramu vielu; mācīja, ka visa esošā pamatā ir ūdens. Atklājis veidu, kā aprēķināt attālumu no kuģa jūrā, kā arī piramīdas augstumu pēc ēnas, ko tā met, u.c.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 408. lpp.
- Диоген Лаэртский. О жизни, учениях и изречениях знаменитых философов. / ред. Лосев А.Ф. - Мысль: Москва, 1986. - c. 61-68.
- Лебедев А.В. Фалес и Ксенофан (Древнейшая фиксация космологии Фалеса). // Античная философия в интерпретации буржуазных философов. - Москва, 1981
- Лебедев А.В. Демиург у Фалеса? (К реконструкции космогонии Фалеса Милетского). // Текст:семантика и структура. - Москва, 1983. - c. 51-66.
- Панченко Д.В. Фалес: рождение философии и науки. // Некоторые проблемы истории античной науки : Сборник научных трудов. - Главная астрономическая обсерватория: Ленинград, 1989. - c. 16-36.
- Чайковский Ю.В. Фалесова наука в историческом контексте. // Вопросы философии. 1997, № 8. - c. 151-165.
Resursi internetā par šo tēmu
- Thales of Miletus (c. 620 BCE – c. 546 BCE) // Internet Encyclopedia of Philosophy
- Thales of Miletus : about 624 BC - about 547 BC - MacTutor History of Mathematics archive
- Jona Lendering. Thales of Miletus
- Thales
