Atšķirības starp "Naukrārija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Naukrārija''' (sgr. ''naukrāriā'') - administratīvā iedalījuma vienība nodokļu iekasēšanai [[Senās Atēnas|Senajās Atēnās]]. Katra no [[Fila|filām]] bija sadalīta 12 ''naukrārijās'', kur katras kadā maksājamā nodokļu kopsumma bija tik liela, lai kara gadījumā par vienas ''naukrārijas'' gada nodokļiem kara gadījumā varētu iegādāties un uzturēt vienu kara kuģi ar ekipāžu kā arī 2 jātniekus. Nodokļu iekasēšana pēc ''naukrāriju'' principa pastāvēja līdz 5. gs. p.m.ē., kad karaspēku sāka uzturēt [[aristokrātija]] un tirgotāji, bet [[Hipeji|jātnieki]] bija jau kļuvuši par patstāvīgu iedzīvotāju kategoriju. | + | '''Naukrārija''' (sgr. ''naukrāriā'') - administratīvā iedalījuma vienība nodokļu iekasēšanai [[Senās Atēnas|Senajās Atēnās]]. ''Naukrāriju'' vadīja [[naukrārs]] – amats, kas tika ieviests tekošo ienākumu un izdevumu pārvaldīšanai. |
+ | |||
+ | Katra no [[Fila|filām]] bija sadalīta 12 ''naukrārijās'', kur katras kadā maksājamā nodokļu kopsumma bija tik liela, lai kara gadījumā par vienas ''naukrārijas'' gada nodokļiem kara gadījumā varētu iegādāties un uzturēt vienu kara kuģi ar ekipāžu kā arī 2 jātniekus. Nodokļu iekasēšana pēc ''naukrāriju'' principa pastāvēja līdz 5. gs. p.m.ē., kad karaspēku sāka uzturēt [[aristokrātija]] un tirgotāji, bet [[Hipeji|jātnieki]] bija jau kļuvuši par patstāvīgu iedzīvotāju kategoriju. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == |
Versija, kas saglabāta 2011. gada 24. maijs, plkst. 05.34
Naukrārija (sgr. naukrāriā) - administratīvā iedalījuma vienība nodokļu iekasēšanai Senajās Atēnās. Naukrāriju vadīja naukrārs – amats, kas tika ieviests tekošo ienākumu un izdevumu pārvaldīšanai.
Katra no filām bija sadalīta 12 naukrārijās, kur katras kadā maksājamā nodokļu kopsumma bija tik liela, lai kara gadījumā par vienas naukrārijas gada nodokļiem kara gadījumā varētu iegādāties un uzturēt vienu kara kuģi ar ekipāžu kā arī 2 jātniekus. Nodokļu iekasēšana pēc naukrāriju principa pastāvēja līdz 5. gs. p.m.ē., kad karaspēku sāka uzturēt aristokrātija un tirgotāji, bet jātnieki bija jau kļuvuši par patstāvīgu iedzīvotāju kategoriju.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 205. lpp.