Atšķirības starp "Tirgo Ans Robērs Žaks" versijām
m |
m |
||
3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
1775. gadā valstī bija bads. Parīzē pūlis izlaupīja miltu noliktavas un labības baržas - lai dumpi apspiestu, nācās izmantot karaspēku, bet pats labības dumpja fakts liecina par saspringto situāciju. Vēloties uzlabot valsts ekonomiku, karalis par Francijas finanšu ģenerālkontrolieri (t.i. finanšu ministru) aicināja Tirgo, Tikurš uzsāka virkni ekonomisko reformu, kurām teorētiski vajadzēja kādu 10 gadu laikā izvest valsti no saimnieciskā panīkuma: amatu un tirdzniecības monopolu reforma, starpprovinču muitas barjeru atcelšana, brīva labības tirdzniecība, dzimtcilvēku brīvlaišana, pašvaldību iestāžu atjaunošana, ceļu un tiltu nodevu samazināšana, atcēla [[Cunfte|cunftu]] sistēmu un atbrīvoja zemniekus no valsts klaušām. Taču viņa ideja, ka arī pirmajai un otrajai [[kārta]]i jāmaksā nodokļus, sabiedrībā izraisīja sašutuma vētru, it sevišķi Parīzes parlamentā. Tirgo tika atlaists. | 1775. gadā valstī bija bads. Parīzē pūlis izlaupīja miltu noliktavas un labības baržas - lai dumpi apspiestu, nācās izmantot karaspēku, bet pats labības dumpja fakts liecina par saspringto situāciju. Vēloties uzlabot valsts ekonomiku, karalis par Francijas finanšu ģenerālkontrolieri (t.i. finanšu ministru) aicināja Tirgo, Tikurš uzsāka virkni ekonomisko reformu, kurām teorētiski vajadzēja kādu 10 gadu laikā izvest valsti no saimnieciskā panīkuma: amatu un tirdzniecības monopolu reforma, starpprovinču muitas barjeru atcelšana, brīva labības tirdzniecība, dzimtcilvēku brīvlaišana, pašvaldību iestāžu atjaunošana, ceļu un tiltu nodevu samazināšana, atcēla [[Cunfte|cunftu]] sistēmu un atbrīvoja zemniekus no valsts klaušām. Taču viņa ideja, ka arī pirmajai un otrajai [[kārta]]i jāmaksā nodokļus, sabiedrībā izraisīja sašutuma vētru, it sevišķi Parīzes parlamentā. Tirgo tika atlaists. | ||
− | Savos uzskatos sekoja [[Holbahs Pols Anrī|Holbaha]], [[Didro Denī|Didro]] un [[Helvēcijs Klods Adriāns|Helvēcija]] idejām. Darbos par filosofiju un vēsturi pauda domu, ka sabiedrības attīstība cieši saistīta ar | + | Savos uzskatos sekoja [[Holbahs Pols Anrī|Holbaha]], [[Didro Denī|Didro]] un [[Helvēcijs Klods Adriāns|Helvēcija]] idejām. Darbos par filosofiju un vēsturi pauda domu, ka sabiedrības attīstība cieši saistīta ar saimnieciskās dzīves formu attīstību. Izvirzīja domas par gaidāmo pāreju no dalījuma kārtās uz stratifikāciju [[Šķira|šķirās]], par darba algu u.c. Iestājās par brīvu tirdzniecību, vienotu nodokļu politiku, lai panāktu ja ne tiesisku, tad ekonomisku kārtu vienlīdzību. |
Zināmākais darbs ir "Pārdomas par bagātību rašanos un pārdali" (1776.). | Zināmākais darbs ir "Pārdomas par bagātību rašanos un pārdali" (1776.). |
Versija, kas saglabāta 2011. gada 25. maijs, plkst. 09.33
Ans Robērs Žaks Tirgo, Olnas barons (Anne Robert Jacques Turgot, baron de l’Aulne, 1727.-1781.) - domātājs, Francijas karalistes finanšu ministrs.
1775. gadā valstī bija bads. Parīzē pūlis izlaupīja miltu noliktavas un labības baržas - lai dumpi apspiestu, nācās izmantot karaspēku, bet pats labības dumpja fakts liecina par saspringto situāciju. Vēloties uzlabot valsts ekonomiku, karalis par Francijas finanšu ģenerālkontrolieri (t.i. finanšu ministru) aicināja Tirgo, Tikurš uzsāka virkni ekonomisko reformu, kurām teorētiski vajadzēja kādu 10 gadu laikā izvest valsti no saimnieciskā panīkuma: amatu un tirdzniecības monopolu reforma, starpprovinču muitas barjeru atcelšana, brīva labības tirdzniecība, dzimtcilvēku brīvlaišana, pašvaldību iestāžu atjaunošana, ceļu un tiltu nodevu samazināšana, atcēla cunftu sistēmu un atbrīvoja zemniekus no valsts klaušām. Taču viņa ideja, ka arī pirmajai un otrajai kārtai jāmaksā nodokļus, sabiedrībā izraisīja sašutuma vētru, it sevišķi Parīzes parlamentā. Tirgo tika atlaists.
Savos uzskatos sekoja Holbaha, Didro un Helvēcija idejām. Darbos par filosofiju un vēsturi pauda domu, ka sabiedrības attīstība cieši saistīta ar saimnieciskās dzīves formu attīstību. Izvirzīja domas par gaidāmo pāreju no dalījuma kārtās uz stratifikāciju šķirās, par darba algu u.c. Iestājās par brīvu tirdzniecību, vienotu nodokļu politiku, lai panāktu ja ne tiesisku, tad ekonomisku kārtu vienlīdzību.
Zināmākais darbs ir "Pārdomas par bagātību rašanos un pārdali" (1776.).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 418. lpp.
- Tauriņš Gunārs. Vēstures filozofija. - Latvijas Republikas Nacionālā aizsardzības akadēmija: Rīga, 1996. - 624 lpp. ISBN 9984-91480-1