Atšķirības starp "Zenons no Elejas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Zenons no Elejas''' (''Ζήνων ὁ Ἐλεάτης, Zēnon ho Eleatēs'', ~490.-430. g.p.m.ē.) – [[Antīkā filosofija|filosofs]], [[Elejas skola]]s pārstāvis.
 
'''Zenons no Elejas''' (''Ζήνων ὁ Ἐλεάτης, Zēnon ho Eleatēs'', ~490.-430. g.p.m.ē.) – [[Antīkā filosofija|filosofs]], [[Elejas skola]]s pārstāvis.
 +
 +
Dzimis ap 490. g.p.m.ē. Elejā, [[Jonija|Jonijā]]. [[Parmenids no Elejas|Parmenida]] skolnieks.
  
 
Pirmais sāka lietot dialoga formu. Esamībā nesaskatīja pretrunas, tāpēc pretrunīgu esamību uzskatīja par šķietamu esamību. Zināms ar saviem loģikas paradoksiem, kuros negatīvā formā izvirzīja svarīgus jautājumus par kustības dialektisko dabu. Šie paradoksi reducējās uz pierādījumu, ka 1) loģiski nav iespējams domāt lietu daudzību, 2) kustības pieļaušana noved pie pretrunas. Zināmākie ir paradoksi pret kustības iespējamību: "Ahilejs un bruņurupucis", "Bulta" u.c. (aporijas).
 
Pirmais sāka lietot dialoga formu. Esamībā nesaskatīja pretrunas, tāpēc pretrunīgu esamību uzskatīja par šķietamu esamību. Zināms ar saviem loģikas paradoksiem, kuros negatīvā formā izvirzīja svarīgus jautājumus par kustības dialektisko dabu. Šie paradoksi reducējās uz pierādījumu, ka 1) loģiski nav iespējams domāt lietu daudzību, 2) kustības pieļaušana noved pie pretrunas. Zināmākie ir paradoksi pret kustības iespējamību: "Ahilejs un bruņurupucis", "Bulta" u.c. (aporijas).
  
 
[[Kategorija:Z]]
 
[[Kategorija:Z]]

Versija, kas saglabāta 2011. gada 15. septembris, plkst. 14.06

Zenons no Elejas (Ζήνων ὁ Ἐλεάτης, Zēnon ho Eleatēs, ~490.-430. g.p.m.ē.) – filosofs, Elejas skolas pārstāvis.

Dzimis ap 490. g.p.m.ē. Elejā, Jonijā. Parmenida skolnieks.

Pirmais sāka lietot dialoga formu. Esamībā nesaskatīja pretrunas, tāpēc pretrunīgu esamību uzskatīja par šķietamu esamību. Zināms ar saviem loģikas paradoksiem, kuros negatīvā formā izvirzīja svarīgus jautājumus par kustības dialektisko dabu. Šie paradoksi reducējās uz pierādījumu, ka 1) loģiski nav iespējams domāt lietu daudzību, 2) kustības pieļaušana noved pie pretrunas. Zināmākie ir paradoksi pret kustības iespējamību: "Ahilejs un bruņurupucis", "Bulta" u.c. (aporijas).