Atšķirības starp "Nestors Hronists" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Nestors Hronists''' (kr. ''Нестор Летописец'', ~1055.-~1114.) - Kijevas Pečoru klostera mūks, hronikas "[[Pagājušo laiku stāsts]]" autors. | '''Nestors Hronists''' (kr. ''Нестор Летописец'', ~1055.-~1114.) - Kijevas Pečoru klostera mūks, hronikas "[[Pagājušo laiku stāsts]]" autors. | ||
| − | Par viņa dzīvi zināms visai maz. Dzimis XI gs. 50. gados kur Kijevas apkaimē, [[Kijevas Krievzeme|Kijevas lielkņazistē]]. | + | Par viņa dzīvi zināms visai maz. Dzimis XI gs. 50. gados kur Kijevas apkaimē, [[Kijevas Krievzeme|Kijevas lielkņazistē]]. Pusaudzis būdams, ieradies Kijevas Pečoru klosterī, kļūstot par novici. Iesvētīts [[Igumens|igumena]] Stefana (''игумен Стефан'') laikā, laika gaitā klostera hierarhijā kļūstot par [[Diakons|diakonu]] (''иеродиакон''). Par viņa augsti novērtēto garīgo spēku liecina tas, ka Nestors bijis eksorcistu grupā, kas izdzina ļauno garu no Ņikitas Eremīta (''Никита Затворник''), vēlākā Novgorodas svētā, kurš bija ļaunā gara ietekmē aizrāvies ar "jūdu pārgudrībām", bet 1091. gadā vadīja klostera iepriekšējā igumena Teodosija pīšļu pārapbedīšanu. 80. gados, būdams klostera hronists, sakarā ar svēto Borisa un Gļeba pīšļu pārvešanu uz Višgorodu 1072. gadā, sarakstīja to dzīves aprakstu "Lasāms stāsts par svētlaimīgo mocekļu Borisa un Gļeba dzīvi un nozūmēšanu" (''Чтение о житии и погублении блаженных страстотерпцев Бориса и Глеба''), sarakstīja igumena Teodosija dzīves aprakstu. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 2. janvāris, plkst. 15.04
Nestors Hronists (kr. Нестор Летописец, ~1055.-~1114.) - Kijevas Pečoru klostera mūks, hronikas "Pagājušo laiku stāsts" autors.
Par viņa dzīvi zināms visai maz. Dzimis XI gs. 50. gados kur Kijevas apkaimē, Kijevas lielkņazistē. Pusaudzis būdams, ieradies Kijevas Pečoru klosterī, kļūstot par novici. Iesvētīts igumena Stefana (игумен Стефан) laikā, laika gaitā klostera hierarhijā kļūstot par diakonu (иеродиакон). Par viņa augsti novērtēto garīgo spēku liecina tas, ka Nestors bijis eksorcistu grupā, kas izdzina ļauno garu no Ņikitas Eremīta (Никита Затворник), vēlākā Novgorodas svētā, kurš bija ļaunā gara ietekmē aizrāvies ar "jūdu pārgudrībām", bet 1091. gadā vadīja klostera iepriekšējā igumena Teodosija pīšļu pārapbedīšanu. 80. gados, būdams klostera hronists, sakarā ar svēto Borisa un Gļeba pīšļu pārvešanu uz Višgorodu 1072. gadā, sarakstīja to dzīves aprakstu "Lasāms stāsts par svētlaimīgo mocekļu Borisa un Gļeba dzīvi un nozūmēšanu" (Чтение о житии и погублении блаженных страстотерпцев Бориса и Глеба), sarakstīja igumena Teodosija dzīves aprakstu.
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 15. lpp.
