Kijevas Krievzeme

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kievan Rus (1054-1132).jpeg

Kijevas Krievzeme (kr. Киевская Русь, an. Kievan Rus' ) - PSRS un Krievijas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums senkrievu cilšu kņazistēm, - starp kurām dominēja Kijevas lielkņaziste.

Tipiska vēlīnās vadonības sabiedrība ar monarhijas elementiem (varu pārmantoja radinieki). Senkrievu zemes aptvēra teritoriju no Oņegas ezera ziemeļos līdz Melnajai jūrai dienvidos, un no Vislas un Dņestras augšteces rietumos līdz Volgas un Donas augštecei austrumos.

988.-989. gados kristījās Kijevas (mūsd. Ukrainas galvaspilsēta) kņazs un lielākā daļa tā karadraudzes, pamazām ieviešot kristietību arī padoto vidū. 11. gs. vidū sākās pašas kņazistes teritorijas saskaldīšanās dalienu kņazistēs, Kijevā esošajam kņazam turpmāk dēvējoties par lielkņazu un zemei - par lielkņazisti[1] Monarhs bija lielkņazs[2]), kurš pārvaldīja zemes ar kņaza padomes palīdzību, bet realizēja šo piļu-muižu pārvaldes sistēmu kņaza tiuni un bajāri. Jaroslava Gudrā laikā (1019.-1054.) jau bija izveidojusies visai stabila pārvaldes sistēma, kodificēta likumdošana (Krievu tiesa). Visai liela loma saglabājās ari večei. XII gs. vidū kā vienota protovalsts beidza pastāvēt, tās teritorijai saskaldoties daudzās suverenās kņazistēs, kuru kņazi savā starpā cīnījās par lielkņaza titulu, bet XIII gs. otrajā pusē kļūstot par Mongoļu impērijas vasaļzemēm.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Turpmākajos gadsimtos lielkņaza tituls bija politiski ļoti svarīgs senkrievu zemēs, jo ļāva tā valkātājam pretendēt uz visām teritorijām, kas reiz ietilpa Kijevas lielkņazistes zemēs.
  2. Pēc Hazāru kaganāta sabrukuma 969. gadā Kijevas kņazi sāka titulēties kā kagani

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu