Atšķirības starp "Pirmās Ziemassvētku kaujas" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''1916. gada Ziemassvētku kaujas''' - [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] ietvaros notikusi kājnieku lielkauja laikā no no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila) dienvidos no Babītes ezera, mūsdienu Latvijas teritorijā, kurās Krievijas impērijas 12. armijas 1. un 2. [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] [[brigāde]]s, ciešot milzu zaudējumus, uz brīdi pārrāva vācu aizsardzības līniju. | '''1916. gada Ziemassvētku kaujas''' - [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] ietvaros notikusi kājnieku lielkauja laikā no no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila) dienvidos no Babītes ezera, mūsdienu Latvijas teritorijā, kurās Krievijas impērijas 12. armijas 1. un 2. [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] [[brigāde]]s, ciešot milzu zaudējumus, uz brīdi pārrāva vācu aizsardzības līniju. | ||
| − | 12. armijas "Mītavas operācijas" mērķis bija negaidot pārraut vācu pozīcijas frontes iecirknī no Lielā Tīreļa purva Lielupes kreisajā krastā līdz Olainei un tālāk attīstīt uzbrukumu Mītavas (mūsd. Jelgava) virzienā. | + | 12. armijas "Mītavas operācijas" mērķis bija negaidot (bez artilērijas sagatavošanas uguns) pārraut vācu pozīcijas frontes iecirknī no Lielā Tīreļa purva Lielupes kreisajā krastā līdz Olainei un tālāk attīstīt uzbrukumu Mītavas (mūsd. Jelgava) virzienā. Šim nolūkam visā uzbrukuma frontē Krievijas armija savilka spēkus, nodrošinot gandrīz trīskāršu dzīvā spēka pārsvaru, bet Tīreļpurva sektorā (apt. 12 km garš frontes posms) pat seškārtīgs pārsvars: kopā gandrīz 100 000 Krievijas armijas karavīru pret 20 000 Vācijas armijas karavīriem. Uzbrukumam bija jānotiek 8 vietās, no kurām 2 pārrāvumus vajadzēja īstenot latviešu strēlnieku [[Pulks|pulkiem]], kas [[divīzija]]s sastāvā tika sadalīti divās brigādēs: 1. brigādei vajadzēja uzbrukt Mangaļu nocietinājumu dienvidaustrumu pusei, bet 2. brigādei vajadzēja uzbrukt Tīreļpurva rajonā starp Ložmetējkalnu un Mangaļu mājām. Pārējos uzbrukumus bija paredzēts veikt Sibīrijas strēlnieku vienībām. 1916. gada 23. decembra rītā (5:00) 12. armijas vienības pa iepriekš sapieru sagatavotām ejām dzeloņstiepļu aizžogojumos devās uzbrukumā, pārraujot fronti 3 vietās (uzdevumu izpildīja 14. Sibīrijas strēlnieku divīzija un abas latviešu strēlnieku brigādes). |
Skat. arī [[Ziemassvētku kaujas]] | Skat. arī [[Ziemassvētku kaujas]] | ||
[[Kategorija:Kaujas]] | [[Kategorija:Kaujas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 19. janvāris, plkst. 10.55
1916. gada Ziemassvētku kaujas - 1. Pasaules kara ietvaros notikusi kājnieku lielkauja laikā no no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila) dienvidos no Babītes ezera, mūsdienu Latvijas teritorijā, kurās Krievijas impērijas 12. armijas 1. un 2. latviešu strēlnieku brigādes, ciešot milzu zaudējumus, uz brīdi pārrāva vācu aizsardzības līniju.
12. armijas "Mītavas operācijas" mērķis bija negaidot (bez artilērijas sagatavošanas uguns) pārraut vācu pozīcijas frontes iecirknī no Lielā Tīreļa purva Lielupes kreisajā krastā līdz Olainei un tālāk attīstīt uzbrukumu Mītavas (mūsd. Jelgava) virzienā. Šim nolūkam visā uzbrukuma frontē Krievijas armija savilka spēkus, nodrošinot gandrīz trīskāršu dzīvā spēka pārsvaru, bet Tīreļpurva sektorā (apt. 12 km garš frontes posms) pat seškārtīgs pārsvars: kopā gandrīz 100 000 Krievijas armijas karavīru pret 20 000 Vācijas armijas karavīriem. Uzbrukumam bija jānotiek 8 vietās, no kurām 2 pārrāvumus vajadzēja īstenot latviešu strēlnieku pulkiem, kas divīzijas sastāvā tika sadalīti divās brigādēs: 1. brigādei vajadzēja uzbrukt Mangaļu nocietinājumu dienvidaustrumu pusei, bet 2. brigādei vajadzēja uzbrukt Tīreļpurva rajonā starp Ložmetējkalnu un Mangaļu mājām. Pārējos uzbrukumus bija paredzēts veikt Sibīrijas strēlnieku vienībām. 1916. gada 23. decembra rītā (5:00) 12. armijas vienības pa iepriekš sapieru sagatavotām ejām dzeloņstiepļu aizžogojumos devās uzbrukumā, pārraujot fronti 3 vietās (uzdevumu izpildīja 14. Sibīrijas strēlnieku divīzija un abas latviešu strēlnieku brigādes).
Skat. arī Ziemassvētku kaujas
