Atšķirības starp "Palestīna" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Resursi internetā par šo tēmu)
47. rindiņa: 47. rindiņa:
 
* [http://www.archive.org/details/religionofancien00cookiala Cook S.A. The religion of ancient Palestine in the second millennium B.C., in the light of archæology and the inscriptions (1921). / University of California Libraries]
 
* [http://www.archive.org/details/religionofancien00cookiala Cook S.A. The religion of ancient Palestine in the second millennium B.C., in the light of archæology and the inscriptions (1921). / University of California Libraries]
 
* [http://www.jstor.org/stable/754114 The Registration of Land in Palestine. // Journal of Comparative Legislation and International Law (1929)]
 
* [http://www.jstor.org/stable/754114 The Registration of Land in Palestine. // Journal of Comparative Legislation and International Law (1929)]
 +
* [http://staff.najah.edu/sites/default/files/A_Historical_Review_Of_The_Land_Tenure_And_Registration_System_In_Palestine.pdf Najeh S. Tamim. A historical review of the land tenure and registration system in Palestine]
 
----
 
----
 
* [http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/076/76301.htm Палестина - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона]
 
* [http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/076/76301.htm Палестина - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона]

Versija, kas saglabāta 2012. gada 24. janvāris, plkst. 07.42

Satellite image of Palestine 2003.jpg
valstis:

Palestīna (sengr. Παλαιστίνη; lat. Palaestina; ivr. פלישתים - Plištim; ar. فلسطين - Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn; angl. Palestine), viduslaikos Eiropā dēvēta par Svēto zemi - reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē - daļa Levantes. Vēsturiski t.s. "Auglīgā pusmēness" rietumu daļa. Senajos laikos un viduslaikos viens no pasaules tirdzniecības ceļu krustpunktiem. Nosaukums cēlies no filistiešu nosaukuma, kuri XIII gs.p.m.ē. apdzīvoja šo reģionu. Avotos pirmo reizi ar šādu nosaukumu piemin Hērodots (asīriešu un babiloniešu tekstus tā figurē kā Hurru zeme, seno ēģiptiešu tekstos - kā Kanana vai Ratenu). Ģeogrāfiski reģionu iedala: Piekrastes līdzenums (vēsturiskā Kanaāna), dienvidu, centrālajā un ziemeļu Palestīna un Transjordānā (Jordānas upes baseina austrumu krasts). Dienvidos ir Jūdejas kalnu plato, centrālajā daļā Samarijas kalnu grēda - Grizima, Eivala kalni, Tavora virsotne (562 m virs jūras līmeņa), Mazā Hemrona virsotne (515 m), Karmela kalns (551 m). Ziemeļos Hemrona grēda (2224 m v.j.l.). Ieplakās, kas ir ievērojami zemāk par jūras līmeni, atrodas dabiskās ūdenskrātuves: Tiberiadas, jeb Kineretas ezers, t.s. Galilejas jūra, un lielākais sālsūdens ezers pasaulē - Nāves jūra. Vienīgā lielā upe ir Jordāna.

Ilustratīvie materiāli

Literatūra

  • Gosta W. Ahlstrom. The History of Ancient Palestine. - Augsburg Fortress Publishers, 1993, ISBN: 0800627709
  • Gosta W. Ahlstrom. Ancient Palestine. - Augsburg Fortress Publishers, 2002, ISBN: 0800635728
  • Jack Pastor. Land and Economy in Ancient Palestine. - Routledge, UK, 1997, ISBN: 978-0-415-15960-9 (hardback) 978-0-203-41095-0 (electronic)
  • Kenneth W. Stein. The Land Question in Palestine, 1917-1939‎. - The University of North Carolina Press, 19874 - 335 p. ISBN 0-8078-1579-9

Resursi internetā par šo tēmu