Atšķirības starp "Korporatīvā sistēma" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Korporatīvā sistēma''' (no lat. ''corporatio'') - tautsaimniecības pārvaldes forma Itālijā starpkaru periodā (1926.-1944.), kurā Iedzīvotāji tika pārstāvēti un organizēti nevis kā pilsoņi pēc dzīvesvietām, bet kā ražotāji, pēc amatiem. Ieviesta nolūkā mazināt pretrunas starp darba devējiem un darba ņēmējiem. 1927. gadā fašistu padome pieņēma "Darba hartu", kurā pasludināja korporatīvisma idejas. Par „korporatīvas valsts” pamatu vajadzēja kalpot ražošanas nozaru korporācijām, kurās apvienotos nozarē nodarbinātie strādnieki un darba devēji, veidojot arodu kārtas. Sākotnēji izveidoja provinču korporācijas, kurās bez sindikātu un uzņēmēju savienību pārstāvjiem darbojās arī prefekti un provinču [[Fašisti|fašistu]] organizāciju sekretāri. 1934. gadā Itālijā bija jau 22 korporācijas, | + | '''Korporatīvā sistēma''' (no lat. ''corporatio'') - tautsaimniecības pārvaldes forma Itālijā starpkaru periodā (1926.-1944.), kurā Iedzīvotāji tika pārstāvēti un organizēti nevis kā pilsoņi pēc dzīvesvietām, bet kā ražotāji, pēc amatiem. Ieviesta nolūkā mazināt pretrunas starp darba devējiem un darba ņēmējiem. 1927. gadā fašistu padome pieņēma "Darba hartu", kurā pasludināja korporatīvisma idejas. Par „korporatīvas valsts” pamatu vajadzēja kalpot ražošanas nozaru korporācijām, kurās apvienotos nozarē nodarbinātie strādnieki un darba devēji, veidojot arodu kārtas. Sākotnēji izveidoja provinču korporācijas, kurās bez sindikātu un uzņēmēju savienību pārstāvjiem darbojās arī prefekti un provinču [[Fašisti|fašistu]] organizāciju sekretāri. 1930. gadā pēc valdības rīkojuma darbu uzsāka Nacionālā korporāciju padome, kurā bija pārstāvētas darba devēju un strādnieku organizācijas. 1934. gadā Itālijā bija jau 22 korporācijas, kuras pārzināja katra savu atsevišķu ekonomikas nozari, plānoja tās attīstību un risināja sociālus jautājumus, diktējot, ko, kā un kad darīt. Korporācijām bija tiesības noteikt darba algas lielumu un preču cenas, bez tam tika aizliegti streiki un masveida atlaišana no darba. Korporācijas bija līdzeklis, ko izmantoja strādnieku kontrolēšanai un ekonomikas regulēšanai. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 233. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 233. lpp. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=86034b51-5129-4d4a-a3de-340b4702b844&parentType=VirtualSchool&parentId=1147 Fašisma izveidošanās Itālijā - uzdevumi.lv] | ||
[[Kategorija:Saimnieciskās organizācijas]] | [[Kategorija:Saimnieciskās organizācijas]] | ||
[[Kategorija:Valsts]] | [[Kategorija:Valsts]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 5. februāris, plkst. 06.08
Korporatīvā sistēma (no lat. corporatio) - tautsaimniecības pārvaldes forma Itālijā starpkaru periodā (1926.-1944.), kurā Iedzīvotāji tika pārstāvēti un organizēti nevis kā pilsoņi pēc dzīvesvietām, bet kā ražotāji, pēc amatiem. Ieviesta nolūkā mazināt pretrunas starp darba devējiem un darba ņēmējiem. 1927. gadā fašistu padome pieņēma "Darba hartu", kurā pasludināja korporatīvisma idejas. Par „korporatīvas valsts” pamatu vajadzēja kalpot ražošanas nozaru korporācijām, kurās apvienotos nozarē nodarbinātie strādnieki un darba devēji, veidojot arodu kārtas. Sākotnēji izveidoja provinču korporācijas, kurās bez sindikātu un uzņēmēju savienību pārstāvjiem darbojās arī prefekti un provinču fašistu organizāciju sekretāri. 1930. gadā pēc valdības rīkojuma darbu uzsāka Nacionālā korporāciju padome, kurā bija pārstāvētas darba devēju un strādnieku organizācijas. 1934. gadā Itālijā bija jau 22 korporācijas, kuras pārzināja katra savu atsevišķu ekonomikas nozari, plānoja tās attīstību un risināja sociālus jautājumus, diktējot, ko, kā un kad darīt. Korporācijām bija tiesības noteikt darba algas lielumu un preču cenas, bez tam tika aizliegti streiki un masveida atlaišana no darba. Korporācijas bija līdzeklis, ko izmantoja strādnieku kontrolēšanai un ekonomikas regulēšanai.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 233. lpp.
