Atšķirības starp "Zariņš Kārlis Reinholds" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Bibliogrāfija)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Kārlis Reinholds Zariņš''' (1879.-1963.) - Latvijas Republikas diplomāts, no 1933. gada jūlija Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs, vienlaikus arī ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Lielbritānijā, [[Latvijas Republika]]s leģitīmais pārstāvis pēc 1940. gada 17. jūnijā notikušās [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]]. Apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] II un III šķ., Dānijas, Igaunijas, Ķīnas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas [[Ordenis|ordeņiem]]. Dzimis 1879. gada 4. decembrī Ipiķu pagastā. Mācījies Sanktpēterburgas Komercizglītības izplatīšanas biedrības augstākajos komerciālās izglītības kursos. Pēc tam mācījies jurisprudenci, tautsaimniecību, literatūru un vēsturi Pēterburgas Tautas augstskolas kursos. Strādājis Pēterburgas biržā par notāra palīgu.  [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] laikā no 1915. gada augusta bija "Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas" Petrogradas prezidija loceklis, vēlāk kasieris. Piedalījies LPNP darbā. 1918. gada septembrī atgriezies Rīgā. No 1918. g. decembra [[Tautas padome]]s loceklis un Rīgas pilsētas valdes sekretārs. No 1919. g. janvāra Latvijas delegācijas atašejs Parīzes miera konferencē. 1919. g. aprīlī - septembrī pagaidu pilnvarotais lietvedis Zviedrijā. No 1919. g. oktobra rezidējošais ministrs. No 1921. g. februāra sūtnis Somijā, no 1923. g. aprīļa - arī Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Helsinkos. 1925.-1930. g. LR sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Stokholmā. 1930.-1933. g. LR sūtnis Igaunijā. No 1931. g. decembra līdz 1933. g. martam LR ārlietu ministrs. No 1933. g. jūlija sūtnis un ģenerālkonsuls Lielbritāņijā. 1940. g. 23. jūlijā iesniedzis notu Lielbritānijas ārlietu ministram lordam Halifaksam (''Lord Halifax''), protestējot pret Latvijas [[Okupācija|okupāciju]] un gaidāmo aneksiju. 1940. g. jūlija beigās [[PSRS]] pārstāvja [[Višinskis Andrejs|A. Višinska]] izveidotā t.s. Latvijas "Tautas valdība" K.Zariņu atcēla no amata disciplināru pārkāpumu dēļ, atņēma pilsoņa tiesības, konfiscēja īpašumus, izsludināja ārpus likuma kā valsts nodevēju. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā. ([http://www.arhivi.lv/index.php?&1387 avots]) Līdz mūža beigām vadījis sūtniecību Londonā un Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu. Uz ārkārtējo pilnvaru pamata iecēlis pilnvarotos lietvežus - Latvijas sūtniecības vadītājus ASV, diplomātisko pārstāvi Spānijā, diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvjus vairākās valstīs un starptautiskajās organizācijās Ženēvā, pārstāvi Vācijā. Iecēlis vairāk kā 20 goda konsulu Lielbritānijā un Britu sadraudzības valstīs, karjeras konsulu Kanādā. Sasaucis un vadījis Latvijas sūtņu apspriedi 1946. g. maijā Ženēvā. 1947. g. augustā Londonā un 1953. g. maijā Parīzē; 1946. g. maijā un 1950. g. oktobrī notikušas Latvijas sūtņu un latviešu trimdas organizāciju pārstāvju apspriedes (kopā no 1946.gada maija līdz 1990. gada aprīlim tika sasauktas 17 Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvju sanāksmes un apspriedes, kurās izstrādāja darbības stratēģiju, lai nodrošinātu valsts neatkarības ''de iure'' saglabāšanu). Miris 1963. gada 29. aprīlī Londonā, Apvienotajā Karalistē (pēc K.Zariņa nāves Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadību pārņēma Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā).
+
[[Attēls:Zarins_Karlis_Reinholds.jpg‎|right|thumb|200px|Kārlis Reinholds Zariņš]]
 +
'''Kārlis Reinholds Zariņš''' (04.12.1879 - 29.04.1963.) - Latvijas Republikas diplomāts, no 1933. gada jūlija Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs, vienlaikus arī ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Lielbritānijā, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs ar ārkārtējām pilnvarām, [[Latvijas Republika]]s leģitīmais pārstāvis pēc 1940. gada 17. jūnijā notikušās [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]]. Apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] II un III šķ., Dānijas, Igaunijas, Ķīnas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas [[Ordenis|ordeņiem]]. Dzimis 1879. gada 4. decembrī Ipiķu pagastā. Mācījies Sanktpēterburgas Komercizglītības izplatīšanas biedrības augstākajos komerciālās izglītības kursos. Pēc tam mācījies jurisprudenci, tautsaimniecību, literatūru un vēsturi Pēterburgas Tautas augstskolas kursos. Strādājis Pēterburgas biržā par notāra palīgu.  [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] laikā no 1915. gada augusta bija "Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas" Petrogradas prezidija loceklis, vēlāk kasieris. Piedalījies LPNP darbā. 1918. gada septembrī atgriezies Rīgā. No 1918. g. decembra [[Tautas padome]]s loceklis un Rīgas pilsētas valdes sekretārs. No 1919. g. janvāra Latvijas delegācijas atašejs Parīzes miera konferencē. 1919. g. aprīlī - septembrī pagaidu pilnvarotais lietvedis Zviedrijā. No 1919. g. oktobra rezidējošais ministrs. No 1921. g. februāra sūtnis Somijā, no 1923. g. aprīļa - arī Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Helsinkos. 1925.-1930. g. LR sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Stokholmā. 1930.-1933. g. LR sūtnis Igaunijā. No 1931. g. decembra līdz 1933. g. martam LR ārlietu ministrs. No 1933. g. jūlija sūtnis un ģenerālkonsuls Lielbritāņijā. 1940. g. 23. jūlijā iesniedzis notu Lielbritānijas ārlietu ministram lordam Halifaksam (''Lord Halifax''), protestējot pret Latvijas [[Okupācija|okupāciju]] un gaidāmo aneksiju. 1940. g. jūlija beigās [[PSRS]] pārstāvja [[Višinskis Andrejs|A. Višinska]] izveidotā t.s. Latvijas "Tautas valdība" K.Zariņu atcēla no amata disciplināru pārkāpumu dēļ, atņēma pilsoņa tiesības, konfiscēja īpašumus, izsludināja ārpus likuma kā valsts nodevēju. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā. ([http://www.arhivi.lv/index.php?&1387 avots]) Līdz mūža beigām vadījis sūtniecību Londonā un Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu. Uz ārkārtējo pilnvaru pamata iecēlis pilnvarotos lietvežus - Latvijas sūtniecības vadītājus ASV, diplomātisko pārstāvi Spānijā, diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvjus vairākās valstīs un starptautiskajās organizācijās Ženēvā, pārstāvi Vācijā. Iecēlis vairāk kā 20 goda konsulu Lielbritānijā un Britu sadraudzības valstīs, karjeras konsulu Kanādā. Sasaucis un vadījis Latvijas sūtņu apspriedi 1946. g. maijā Ženēvā. 1947. g. augustā Londonā un 1953. g. maijā Parīzē; 1946. g. maijā un 1950. g. oktobrī notikušas Latvijas sūtņu un latviešu trimdas organizāciju pārstāvju apspriedes (kopā no 1946.gada maija līdz 1990. gada aprīlim tika sasauktas 17 Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvju sanāksmes un apspriedes, kurās izstrādāja darbības stratēģiju, lai nodrošinātu valsts neatkarības ''de iure'' saglabāšanu). Miris 1963. gada 29. aprīlī Londonā, Apvienotajā Karalistē (pēc K.Zariņa nāves Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadību pārņēma Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā).
  
 
==== Bibliogrāfija ====
 
==== Bibliogrāfija ====

Versija, kas saglabāta 2008. gada 27. oktobris, plkst. 10.00

Kārlis Reinholds Zariņš

Kārlis Reinholds Zariņš (04.12.1879 - 29.04.1963.) - Latvijas Republikas diplomāts, no 1933. gada jūlija Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs, vienlaikus arī ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Lielbritānijā, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs ar ārkārtējām pilnvarām, Latvijas Republikas leģitīmais pārstāvis pēc 1940. gada 17. jūnijā notikušās Latvijas okupācijas. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II un III šķ., Dānijas, Igaunijas, Ķīnas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas ordeņiem. Dzimis 1879. gada 4. decembrī Ipiķu pagastā. Mācījies Sanktpēterburgas Komercizglītības izplatīšanas biedrības augstākajos komerciālās izglītības kursos. Pēc tam mācījies jurisprudenci, tautsaimniecību, literatūru un vēsturi Pēterburgas Tautas augstskolas kursos. Strādājis Pēterburgas biržā par notāra palīgu. 1. Pasaules kara laikā no 1915. gada augusta bija "Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas" Petrogradas prezidija loceklis, vēlāk kasieris. Piedalījies LPNP darbā. 1918. gada septembrī atgriezies Rīgā. No 1918. g. decembra Tautas padomes loceklis un Rīgas pilsētas valdes sekretārs. No 1919. g. janvāra Latvijas delegācijas atašejs Parīzes miera konferencē. 1919. g. aprīlī - septembrī pagaidu pilnvarotais lietvedis Zviedrijā. No 1919. g. oktobra rezidējošais ministrs. No 1921. g. februāra sūtnis Somijā, no 1923. g. aprīļa - arī Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Helsinkos. 1925.-1930. g. LR sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Stokholmā. 1930.-1933. g. LR sūtnis Igaunijā. No 1931. g. decembra līdz 1933. g. martam LR ārlietu ministrs. No 1933. g. jūlija sūtnis un ģenerālkonsuls Lielbritāņijā. 1940. g. 23. jūlijā iesniedzis notu Lielbritānijas ārlietu ministram lordam Halifaksam (Lord Halifax), protestējot pret Latvijas okupāciju un gaidāmo aneksiju. 1940. g. jūlija beigās PSRS pārstāvja A. Višinska izveidotā t.s. Latvijas "Tautas valdība" K.Zariņu atcēla no amata disciplināru pārkāpumu dēļ, atņēma pilsoņa tiesības, konfiscēja īpašumus, izsludināja ārpus likuma kā valsts nodevēju. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā. (avots) Līdz mūža beigām vadījis sūtniecību Londonā un Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu. Uz ārkārtējo pilnvaru pamata iecēlis pilnvarotos lietvežus - Latvijas sūtniecības vadītājus ASV, diplomātisko pārstāvi Spānijā, diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvjus vairākās valstīs un starptautiskajās organizācijās Ženēvā, pārstāvi Vācijā. Iecēlis vairāk kā 20 goda konsulu Lielbritānijā un Britu sadraudzības valstīs, karjeras konsulu Kanādā. Sasaucis un vadījis Latvijas sūtņu apspriedi 1946. g. maijā Ženēvā. 1947. g. augustā Londonā un 1953. g. maijā Parīzē; 1946. g. maijā un 1950. g. oktobrī notikušas Latvijas sūtņu un latviešu trimdas organizāciju pārstāvju apspriedes (kopā no 1946.gada maija līdz 1990. gada aprīlim tika sasauktas 17 Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvju sanāksmes un apspriedes, kurās izstrādāja darbības stratēģiju, lai nodrošinātu valsts neatkarības de iure saglabāšanu). Miris 1963. gada 29. aprīlī Londonā, Apvienotajā Karalistē (pēc K.Zariņa nāves Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadību pārņēma Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā).

Bibliogrāfija

  • Zariņš K. Par Latvijas tapšanu. Īsas atmiņas. - Londona, 1945.
  • Zariņš K. Dzīvība un trīs nāves. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2005. ISBN 9984366103

Komentāri

Ar LR Ministru kabineta 1940. gada 17. maija lēmumu LR sūtnim Londonā kara gadījumā tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras pārstāvēt Latvijas intereses ārzemēs, izņemot Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Vāciju un PSRS. Tās deva tiesības sūtnim K. Zariņam izdot saistošus rīkojumus visām Latvijas pārstāvībām, rīkoties ar visiem valsts līdzekļiem, atstādināt no amata sūtņus, atcelt un pārcelt visu pārējo pārstāvību darbiniekus, likvidēt pārstāvības, izņemot sūtniecību ASV, utt.

Literatūra

  • Svilāne T., Zariņa M. Bezpavalstniece ar dipolmāta pasi. - Pētergailis: Rīga, 2004. ISBN 9984-33-096-6
  • Lerhis A. Latvijas Republikas ārlietu dienests 1918-1941. - LU Latvijas vēstures institūts: Rīga, 2006. ISBN 9984601331

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Zariņš_Kārlis_Reinholds&oldid=3669"