Atšķirības starp "Jungingena žēlastība" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Jungingena dāvinājums''' (lejasvāc. ''Jungingensche Gnade'') - [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] [[Lielmestrs|lielmestra]] Konrada no Jungingenas 1397. gada 13. jūlijā izdotā [[privilēģija]] Harijas un Vīrijas bruņniecībai (bijušajiem Dānijas karaļa [[Vasalis|vasaļiem]]), apstiprinot arī [[Valdemāra-Ērika lēņu tiesības]]. Atšķirībā Ordeņa zemēs pastāvošajām t.s. vīra lēņa tiesībām, vasaļi Ziemeļigaunijā ieguva tiesības atstāt savus lēņus mantojumā arī | + | '''Jungingena dāvinājums''' (lejasvāc. ''Jungingensche Gnade'') - [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] [[Lielmestrs|lielmestra]] Konrada no Jungingenas 1397. gada 13. jūlijā Dancigā izdotā [[privilēģija]] Ziemeļigauinijas Harijas un Vīrijas (Harjumā un Virumā) bruņniecībai (bijušajiem Dānijas karaļa [[Vasalis|vasaļiem]]), apstiprinot arī [[Valdemāra-Ērika lēņu tiesības]], un tā bija spēkā līdz pat lēņu [[alodifikācija]]i 1783. gadā. Atšķirībā Ordeņa zemēs pastāvošajām t.s. vīra lēņa tiesībām, vasaļi Ziemeļigaunijā ieguva tiesības atstāt savus lēņus mantojumā arī smeitām un pat radiniekiem sānu līnijās (līdz piektajai radniecības pakāpei abos dzimumos). Dokumenta oriģināls atradās Igaunijas bruņniecības arhīvā (mūsdienās - Igaunijas Centrālajā valsts vēstures arhīvā Tartu). Privilēģiju analizējis Astafs Tranzē-Rozeneks savā darbā "Zur Geschihte des Lehnswesens in Livland" (1903.), arī J.Zutis savā pētījumā "Baltijas jautājums XVIII gs. (1951.). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 61. lpp. | * Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 61. lpp. | ||
| + | * Stikāne V. Lēņu mantošanas tiesības Livonijā 13.-15. gs. // Latvijas vēsture - 1997 / 3(27) - 17. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Transe-Roseneck A. Zur Geschichte des Lehnswesens in Livland. - Riga, 1903 | ||
| + | * Uluots J. Grundzüge der Agrargeschichte Estlands. - Tartu, 1935. - S. 61-62 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.historia.lv/alfabets/J/ju/jugingen/jugingen.htm Jungingena žēlastība (1397.) : Vācu ordeņa piešķirta privilēģija vasaļiem Livonijā // historia.lv] | ||
[[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | [[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 28. februāris, plkst. 15.54
Jungingena dāvinājums (lejasvāc. Jungingensche Gnade) - Vācu ordeņa lielmestra Konrada no Jungingenas 1397. gada 13. jūlijā Dancigā izdotā privilēģija Ziemeļigauinijas Harijas un Vīrijas (Harjumā un Virumā) bruņniecībai (bijušajiem Dānijas karaļa vasaļiem), apstiprinot arī Valdemāra-Ērika lēņu tiesības, un tā bija spēkā līdz pat lēņu alodifikācijai 1783. gadā. Atšķirībā Ordeņa zemēs pastāvošajām t.s. vīra lēņa tiesībām, vasaļi Ziemeļigaunijā ieguva tiesības atstāt savus lēņus mantojumā arī smeitām un pat radiniekiem sānu līnijās (līdz piektajai radniecības pakāpei abos dzimumos). Dokumenta oriģināls atradās Igaunijas bruņniecības arhīvā (mūsdienās - Igaunijas Centrālajā valsts vēstures arhīvā Tartu). Privilēģiju analizējis Astafs Tranzē-Rozeneks savā darbā "Zur Geschihte des Lehnswesens in Livland" (1903.), arī J.Zutis savā pētījumā "Baltijas jautājums XVIII gs. (1951.).
Literatūra
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 61. lpp.
- Stikāne V. Lēņu mantošanas tiesības Livonijā 13.-15. gs. // Latvijas vēsture - 1997 / 3(27) - 17. lpp.
- Transe-Roseneck A. Zur Geschichte des Lehnswesens in Livland. - Riga, 1903
- Uluots J. Grundzüge der Agrargeschichte Estlands. - Tartu, 1935. - S. 61-62
