Atšķirības starp "Latviešu leģions Vācijas bruņotajos spēkos" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Latviešu leģions''' (vc. ''Lettische Legion'') - kopējs apzīmējums nacistiskās Vācijas dienestā esošām no okupētās Latvijas pilsoņiem (piespiedu kārtā mobilizētajiem un brīvprātīgajiem) saformētām [[ieroču SS]], [[SD]] un policijas palīgvienībām [[Otrais Pasaules karš|II pasaules kara]] gados (1941.-1945.), kas [[Vērmahts|vērmahta]] sastāvā karoja pret [[Sabiedrotie|Sabiedrotajiem]]. | '''Latviešu leģions''' (vc. ''Lettische Legion'') - kopējs apzīmējums nacistiskās Vācijas dienestā esošām no okupētās Latvijas pilsoņiem (piespiedu kārtā mobilizētajiem un brīvprātīgajiem) saformētām [[ieroču SS]], [[SD]] un policijas palīgvienībām [[Otrais Pasaules karš|II pasaules kara]] gados (1941.-1945.), kas [[Vērmahts|vērmahta]] sastāvā karoja pret [[Sabiedrotie|Sabiedrotajiem]]. | ||
| − | Termins parādās, kad 1943. gada 24. janvārī apvienoja 4 drošības dienesta (SD) latviešu brīvprātīgo bataljonus, piešķirot jaunajai vienībai nosaukumu ”Latviešu brīvprātīgo leģions” (''Lettische Freiwilligen Legion''). Tā kā papildu brīvprātīgo nebija<ref>Spriežot pēc LVVA esošajiem dokumentiem, brīvprātīgie bija aptuveni 4% vēlākā latviešu leģiona personālsastāva.</ref>, pārstāja lietot arī apzīmējumu "brīvprātīgo leģions", bet 1943. gadā okupētās Latvijas teritorijā obligātās mobilizācijas kārtā izveidoja divas kājnieku [[divīzija]]s, kuras juridiski tika pakļautas [[Apsardzes spēki|SS]] karaspēka virsvadībai kā [[ieroču SS]] vienības, un nosūtītas uz Austrumu fronti vērmahta vadības rīcībā. Latviešu leģionu izmantoja kā palīgspēkus, lai atbalstītu vērmahta kaujas vienības. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā. 19. divīzija beidza pastāvēt pēc [[Kurzemes katls|Kurzemes katla]] kapitulācijas 8. maijā. Kopumā Vācijas karā pret Sabiedrotajiem gāja bojā apmēram 70 000 – 80 000 leģionāru no Latvijas, kas bija 55-60% no visiem Vācijas bruņotajos spēkos mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem. | + | Termins parādās, kad 1943. gada 24. janvārī apvienoja 4 drošības dienesta (SD) latviešu brīvprātīgo bataljonus, piešķirot jaunajai vienībai nosaukumu ”Latviešu brīvprātīgo leģions” (''Lettische Freiwilligen Legion''). Tā kā papildu brīvprātīgo nebija<ref>Spriežot pēc LVVA esošajiem dokumentiem, brīvprātīgie bija aptuveni 4% vēlākā latviešu leģiona personālsastāva.</ref>, pārstāja lietot arī apzīmējumu "brīvprātīgo leģions", bet 1943. gadā okupētās Latvijas teritorijā obligātās mobilizācijas kārtā izveidoja divas kājnieku [[divīzija]]s, kuras juridiski tika pakļautas [[Apsardzes spēki|SS]] karaspēka virsvadībai kā [[ieroču SS]] vienības, un nosūtītas uz Austrumu fronti vērmahta vadības rīcībā. Latviešu leģionu izmantoja kā palīgspēkus, lai atbalstītu vērmahta kaujas vienības. 1944. gada otrajā pusē dezertieru īpatsvars sasniedza 30%. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā. 19. divīzija beidza pastāvēt pēc [[Kurzemes katls|Kurzemes katla]] kapitulācijas 8. maijā. Kopumā Vācijas karā pret Sabiedrotajiem gāja bojā apmēram 70 000 – 80 000 leģionāru no Latvijas, kas bija 55-60% no visiem Vācijas bruņotajos spēkos mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem. |
== == | == == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 8. oktobris, plkst. 14.12
Latviešu leģions (vc. Lettische Legion) - kopējs apzīmējums nacistiskās Vācijas dienestā esošām no okupētās Latvijas pilsoņiem (piespiedu kārtā mobilizētajiem un brīvprātīgajiem) saformētām ieroču SS, SD un policijas palīgvienībām II pasaules kara gados (1941.-1945.), kas vērmahta sastāvā karoja pret Sabiedrotajiem.
Termins parādās, kad 1943. gada 24. janvārī apvienoja 4 drošības dienesta (SD) latviešu brīvprātīgo bataljonus, piešķirot jaunajai vienībai nosaukumu ”Latviešu brīvprātīgo leģions” (Lettische Freiwilligen Legion). Tā kā papildu brīvprātīgo nebija[1], pārstāja lietot arī apzīmējumu "brīvprātīgo leģions", bet 1943. gadā okupētās Latvijas teritorijā obligātās mobilizācijas kārtā izveidoja divas kājnieku divīzijas, kuras juridiski tika pakļautas SS karaspēka virsvadībai kā ieroču SS vienības, un nosūtītas uz Austrumu fronti vērmahta vadības rīcībā. Latviešu leģionu izmantoja kā palīgspēkus, lai atbalstītu vērmahta kaujas vienības. 1944. gada otrajā pusē dezertieru īpatsvars sasniedza 30%. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā. 19. divīzija beidza pastāvēt pēc Kurzemes katla kapitulācijas 8. maijā. Kopumā Vācijas karā pret Sabiedrotajiem gāja bojā apmēram 70 000 – 80 000 leģionāru no Latvijas, kas bija 55-60% no visiem Vācijas bruņotajos spēkos mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem.
policijas bataljona ierindnieks un tā draugs civilā
Volhova, 1943. gada rudens
jauniesauktais Evalds
jauniesauktie (2.04.1944.)
Esplanādē, Rīgā
Rīgas ielās
ierinda (Rīgā)
ierinda (Rīgā)
apmācībās
Egils Kalme
atgriežas no apmācībām
Liepājā (1944.)
pie pirts frontē
lt. Vilberts Ejubs
lt. Vilberts Ejubs
pusdienošana
pusdienošana
pie baznīcas
pie baznīcas
pie baznīcas
lt. Cauce kazarmās (1944.)
Utināns
Vilberts Ejubs
Vilberts Ejubs pie daļas kancelejas
Gorškovas sādža
Gorškovas sādža
Gorškovas sādža
atpūtā
04.1944.
Egils Kalme-Ozoliņš
pēc kritušo apbedīšanas
pēc kritušo apbedīšanas
virsnieki
atpūtas brīdis
atpūtas brīdis
leitnants Cauce
15. divīzija - pēdējais kauss alus pirms pardislocēšanās uz Vāciju. Rīga, 1944. gada augusts
15. divīzija - kāpšana kuģos, lai pardislocētos uz Vāciju. Rīgas osta, 1944. gada augusts
15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris
15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris
15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris
15. divīzija, atkāpjoties gar Baltijas jūras krastu. Pomerānija, 1945. gada marts
15. divīzija, atkāpjoties gar Baltijas jūras krastu. Pomerānija, 1945. gada marts
15. divizija. Ievainoto transportēšana. Pomerānija, 1945. gada marts.
Kaps. Pomerānija, 1945. gada marts.
Atsauces un piezīmes
- ↑ Spriežot pēc LVVA esošajiem dokumentiem, brīvprātīgie bija aptuveni 4% vēlākā latviešu leģiona personālsastāva.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp.
