Atšķirības starp "Kapitulāriji" versijām

Pašreizējā versija, 2012. gada 19. jūlijs, plkst. 10.04

Kapitulāriji - (no lat. capitolaria - "nodaļās sadalīti teksti"; fr. capitulaires) - atkarībā no konteksta:

• 1. Franku valstī izdoti likumi, kas papildināja un sakārtoja paražu tiesības.
• 2. Vēlēšanu kapitulāriji vācu zemēs XVI-XVIII gs., saskaņā ar kuriem imperatoram jāpieņem to ievēlējušo kūrfirstu noteiktie tā varas ierobežojumi.
• 3. Pilsētu kapitulāriji jeb namnieku runas (lat. civiloquium, vc. bursprake) - pilsētas statūtu, kas, papildus pilsētas tiesībām, viduslaikos regulēja pilsētu un to iedzīvotāju korporāciju iekšējo kārtību, krājums, apkopojums. Satur galvenokārt dažādas administratīvās normas, it īpaši par sabiedriskā miera un kārtības uzturēšanu, tomēr tajās ietvertas arī krimināltiesību un civiltiesību normas. Ja kapitulārijs saturēja noteikumus un rīkojumus tikai attiecībā uz kādu vienu dzīves sfēru, tad to dēvēja par kārtīblikumu (vc. Ordnung). Rīgā namnieku runas nolasīja ik gadu svētdienā pirms Sv. Miķeļa dienas (29. septembrī) no Rīgas rātes balkona, svītrojot atceltos noteikumus un papildinot ar jauniem. Avotos pieminētas jau 1251. gadā, taču senākais saglabājies Rīgas kapitulārijs ir no 1376. gada. No kārtīblikumiem Rīgā īpaša nozīme bija 1550. gadā izsludinātajam tirdsniecības kārtīblikumam (vc. Wetteordnung). 1876. gadā sev pieejamos Rīgas kārtīblikumus apkopoja un publicēja Leonīds J.G. Napjerskis grāmatā "Die Quellen der Rigischen Stadtrechte".

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 160. lpp.
• Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 70. lpp.

• Napiersky Jakob Gottlieb Leonhard. Die Quellen des rigischen Stadtrechts bis zum Jahr 1673 (Beitrage zur baltischen Landesgeschichte, Ortsgeschichte und Volkskunde. - Deubner: Riga, 1876 (Nachdr. V. Hirschheydt, 1976, 348 S., ISBN 3777708941)

Resursi internetā par šo tēmu