Atšķirības starp "Ordinationes Livoniae" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Ordinationes Livoniae''' - 1589. un 1598. gadā [[Žečpospoļita]]s karaļa Sigismunda III Vāsas likumi par [[Pārdaugavas hercogiste]]s iekārtu un pārvaldi. Noteica, ka arī poļu un lietuviešu [[šļahtiči]]em ir tādas pašas tiesības hercogistē ieņemt valsts amatus, kā vietējiem muižniekiem, noteica hercogistes ienākumu sadali starp Poliju un Lietuvu, piemērojamās tiesības, karaspēka sasaukšanas un muižu izlēņošanas kārtību u.tml. Otrā ordinācija vietējo muižniecību tiesībās un pienākumos pilnībā pielīdzināja pārējai Žečpospoļitas muižniecībai. Tika paredzēta [[muižu revīzija]] un jauna zemes tiesību kodeksa izstrāde (skat. [[Hilhena zemes tiesību projekts]]).
+
'''Ordinationes Livoniae''' - divi 1589. un 1598. gada [[Žečpospoļita]]s karaļa Sigismunda III Vāsas likumi par [[Pārdaugavas hercogiste]]s iekārtu un pārvaldi. Noteica, ka arī poļu un lietuviešu [[šļahtiči]]em ir tādas pašas tiesības hercogistē ieņemt valsts amatus, kā vietējiem muižniekiem, noteica hercogistes ienākumu sadali starp Poliju un Lietuvu, piemērojamās tiesības, karaspēka sasaukšanas un muižu izlēņošanas kārtību u.tml. Otrā ordinācija vietējo muižniecību tiesībās un pienākumos pilnībā pielīdzināja pārējai Žečpospoļitas muižniecībai. Tika paredzēta [[muižu revīzija]] un jauna zemes tiesību kodeksa izstrāde (skat. [[Hilhena zemes tiesību projekts]]).
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2012. gada 21. augusts, plkst. 14.30

Ordinationes Livoniae - divi 1589. un 1598. gada Žečpospoļitas karaļa Sigismunda III Vāsas likumi par Pārdaugavas hercogistes iekārtu un pārvaldi. Noteica, ka arī poļu un lietuviešu šļahtičiem ir tādas pašas tiesības hercogistē ieņemt valsts amatus, kā vietējiem muižniekiem, noteica hercogistes ienākumu sadali starp Poliju un Lietuvu, piemērojamās tiesības, karaspēka sasaukšanas un muižu izlēņošanas kārtību u.tml. Otrā ordinācija vietējo muižniecību tiesībās un pienākumos pilnībā pielīdzināja pārējai Žečpospoļitas muižniecībai. Tika paredzēta muižu revīzija un jauna zemes tiesību kodeksa izstrāde (skat. Hilhena zemes tiesību projekts).

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 101.-102. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu