Atšķirības starp "Mortīra" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Mortīra''' - liela kalibra gludstobra lielgabals, platā leņķī vērsts uz augšu, paredzēts lādiņu pāršaušanai pāri fortifikācijas būvju vaļņiem un mūriem. Karadarbībā parādās XIV gs. XVII-XVIII gs. izplatītākais kalibrs bija 72 mārciņas (240 mm), šaušanas tālums līdz 700 m, munīcijā bumbas un degšāviņi. | + | '''Mortīra''' (no nīd. ''mortier''; an. ''mortar'', vc. ''Mörser'', kr. ''мортира'') - liela kalibra gludstobra lielgabals, platā leņķī vērsts uz augšu, paredzēts lādiņu pāršaušanai pāri fortifikācijas būvju vaļņiem un mūriem, un kā kājnieku uzbrukuma atbalsta ierocis pretinieka ierakumu iznīcināšanai. Karadarbībā parādās XIV gs. XVII-XVIII gs. izplatītākais kalibrs bija 72 mārciņas (240 mm), stobra garums līdz 15 kalibriem, šaušanas tālums līdz 700 m, munīcijā bumbas un degšāviņi. Otrā pasaules kara laikā vēl lietoja 280 mm kalibra lauka mortīras, taču pēc tā lauka mortīras nomainīja mīnmetēji, un XX gs. otrajā pusē bruņojumā sastopamas tikai pašgājējas mortīras. |
| + | |||
| + | Skat. arī: [[bombarda]] | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp. | * Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.zeno.org/Pierer-1857/A/Mörser+%5B2%5D?hl=morser Mörser // Pierer's Universal-Lexikon, Band 11. Altenburg 1860, S. 466-467.] | ||
[[Kategorija:Artilērija]] | [[Kategorija:Artilērija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 16. septembris, plkst. 10.56
Mortīra (no nīd. mortier; an. mortar, vc. Mörser, kr. мортира) - liela kalibra gludstobra lielgabals, platā leņķī vērsts uz augšu, paredzēts lādiņu pāršaušanai pāri fortifikācijas būvju vaļņiem un mūriem, un kā kājnieku uzbrukuma atbalsta ierocis pretinieka ierakumu iznīcināšanai. Karadarbībā parādās XIV gs. XVII-XVIII gs. izplatītākais kalibrs bija 72 mārciņas (240 mm), stobra garums līdz 15 kalibriem, šaušanas tālums līdz 700 m, munīcijā bumbas un degšāviņi. Otrā pasaules kara laikā vēl lietoja 280 mm kalibra lauka mortīras, taču pēc tā lauka mortīras nomainīja mīnmetēji, un XX gs. otrajā pusē bruņojumā sastopamas tikai pašgājējas mortīras.
Skat. arī: bombarda
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
