Atšķirības starp "Mortīra" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Mortīra''' (no nīd. ''mortier''; an. ''mortar'', vc. ''Mörser'', kr. ''мортира'') - liela kalibra gludstobra | + | '''Mortīra''' (no nīd. ''mortier''; an. ''mortar'', vc. ''Mörser'', kr. ''мортира'') - liela kalibra gludstobra [[artilērija]]s šaujamierocis, platā leņķī vērsts uz augšu, paredzēts lādiņu pāršaušanai pāri fortifikācijas būvju vaļņiem un mūriem, un kā kājnieku uzbrukuma atbalsta ierocis pretinieka ierakumu iznīcināšanai. Karadarbībā parādās XIV gs. XVII-XVIII gs. izplatītākais kalibrs bija 72 mārciņas (240 mm), stobra garums 2-4 kalibri, šaušanas tālums līdz 700 m, munīcijā bumbas un degšāviņi. Otrā pasaules kara laikā vēl lietoja 280 mm kalibra lauka mortīras, taču pēc tā lauka mortīras nomainīja mīnmetēji, un XX gs. otrajā pusē bruņojumā sastopamas tikai pašgājējas mortīras. |
Skat. arī: [[bombarda]] | Skat. arī: [[bombarda]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 16. septembris, plkst. 11.53
Mortīra (no nīd. mortier; an. mortar, vc. Mörser, kr. мортира) - liela kalibra gludstobra artilērijas šaujamierocis, platā leņķī vērsts uz augšu, paredzēts lādiņu pāršaušanai pāri fortifikācijas būvju vaļņiem un mūriem, un kā kājnieku uzbrukuma atbalsta ierocis pretinieka ierakumu iznīcināšanai. Karadarbībā parādās XIV gs. XVII-XVIII gs. izplatītākais kalibrs bija 72 mārciņas (240 mm), stobra garums 2-4 kalibri, šaušanas tālums līdz 700 m, munīcijā bumbas un degšāviņi. Otrā pasaules kara laikā vēl lietoja 280 mm kalibra lauka mortīras, taču pēc tā lauka mortīras nomainīja mīnmetēji, un XX gs. otrajā pusē bruņojumā sastopamas tikai pašgājējas mortīras.
Skat. arī: bombarda
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
