Mortīra: Atšķirības starp versijām
No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
mNav labojuma kopsavilkuma |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Mortira''' (no nīd. ''mortier''; an. ''mortar'', vc. ''Mörser'', kr. ''мортира'') - liela kalibra gludstobra [[artilērija]]s šaujamierocis, platā leņķī vērsts uz augšu, paredzēts lādiņu pāršaušanai pāri fortifikācijas būvju vaļņiem un mūriem, un kā kājnieku uzbrukuma atbalsta ierocis pretinieka ierakumu iznīcināšanai. Karadarbībā parādās XIV gs. XVII-XVIII gs. izplatītākais kalibrs bija 72 mārciņas (240 mm), stobra garums 2-4 kalibri, šaušanas tālums līdz 700 m, munīcijā bumbas un degšāviņi. XIX-XX gs. par mortirām dēvēja arī t.s. smagos mīnmetējus. XX gs. otrajā pusē bruņojumā sastopamas tikai pašgājējas mortīras. | '''Mortira''' (no nīd. ''mortier''; an. ''mortar'', vc. ''Mörser'', kr. ''мортира'') - liela kalibra gludstobra [[artilērija]]s šaujamierocis, platā leņķī vērsts uz augšu, paredzēts lādiņu pāršaušanai pāri fortifikācijas būvju vaļņiem un mūriem, un kā kājnieku uzbrukuma atbalsta ierocis pretinieka ierakumu iznīcināšanai. Karadarbībā parādās XIV gs. XVII-XVIII gs. izplatītākais kalibrs bija 72 mārciņas (240 mm), stobra garums 2-4 kalibri, šaušanas tālums līdz 700 m, munīcijā bumbas un degšāviņi. XIX-XX gs. par mortirām dēvēja [[haubice]]s kā arī t.s. smagos mīnmetējus. XX gs. otrajā pusē bruņojumā sastopamas tikai pašgājējas mortīras. | ||
Skat. arī: [[bombarda]] | Skat. arī: [[bombarda]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 2. oktobris, plkst. 14.21
Mortira (no nīd. mortier; an. mortar, vc. Mörser, kr. мортира) - liela kalibra gludstobra artilērijas šaujamierocis, platā leņķī vērsts uz augšu, paredzēts lādiņu pāršaušanai pāri fortifikācijas būvju vaļņiem un mūriem, un kā kājnieku uzbrukuma atbalsta ierocis pretinieka ierakumu iznīcināšanai. Karadarbībā parādās XIV gs. XVII-XVIII gs. izplatītākais kalibrs bija 72 mārciņas (240 mm), stobra garums 2-4 kalibri, šaušanas tālums līdz 700 m, munīcijā bumbas un degšāviņi. XIX-XX gs. par mortirām dēvēja haubices kā arī t.s. smagos mīnmetējus. XX gs. otrajā pusē bruņojumā sastopamas tikai pašgājējas mortīras.
Skat. arī: bombarda
Attēlos
-
XIX-XX gs. mija -
XIX-XX gs. mija -
240 mm, XX gs. pirmā puse -
76 mm (1900.) -
454 mm (1900.)
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
