Atšķirības starp "Annas ordenis" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Sv. Annas ordenis''' (kr. ''Императорский орден Святой Анны'') - Holšteinas-Gotorpas hercoga Karla Fridriha mirušās sievas Annas (Krievijas imperatora Pētera I meitas) piemiņai 1735. gadā dibināts [[ordenis]]. Kopš 1797. gada 5. aprīļa [[Krievijas impērija]]s apbalvojums, ko piešķīra par nopelniem valsts labā militārajā vai civilajā dienestā. Pēc statusa tika uzskatīts par zemāku, nekā [[Sv. Vladimira ordenis]], toties augstāku, nekā [[Sv. Staņislava ordenis]]. Ordeņa [[Kapituls|kapitula]] sēdeklis bija Sv. Simona un Annas baznīca (''Церковь Симеона и Анны'') Pēterburgā. | + | '''Sv. Annas ordenis''' (kr. ''Императорский орден Святой Анны'') - Holšteinas-Gotorpas hercoga Karla Fridriha mirušās sievas Annas (Krievijas imperatora Pētera I meitas) piemiņai 1735. gadā dibināts [[ordenis]]. Devīze: ''AMANTIBUS IUSTITIAM PIETATEM FIDEM'' ("patiesību, dievbijību, uzticību mīlošie"). Kopš 1797. gada 5. aprīļa [[Krievijas impērija]]s apbalvojums, ko piešķīra par nopelniem valsts labā militārajā vai civilajā dienestā. Pēc statusa tika uzskatīts par zemāku, nekā [[Sv. Vladimira ordenis]], toties augstāku, nekā [[Sv. Staņislava ordenis]]. Ordeņa [[Kapituls|kapitula]] sēdeklis bija Sv. Simona un Annas baznīca (''Церковь Симеона и Анны'') Pēterburgā. |
Ordeņa Statūti apstiprināti 1829. gadā, nostiprinot 4 šķiras (līdz 1815. gada 25. decembrim - 3 šķiras). | Ordeņa Statūti apstiprināti 1829. gadā, nostiprinot 4 šķiras (līdz 1815. gada 25. decembrim - 3 šķiras). | ||
| − | |||
| − | |||
* Ordeņa krustu veido zelta lielgabalkrusts (sākotnēji rubīna emalju, kopš 1816. gada sarkanu emalju), kam aversa centrā Sv. Annas attēls medaljonā, bet reversā baltas emaljas laukumā devīzes pirmie burti: "AIPF". Par militāriem nopelniem piešķirtajam Sv. Annas krustam stūros ažūrs rotājums un sakrustoti zobeni. | * Ordeņa krustu veido zelta lielgabalkrusts (sākotnēji rubīna emalju, kopš 1816. gada sarkanu emalju), kam aversa centrā Sv. Annas attēls medaljonā, bet reversā baltas emaljas laukumā devīzes pirmie burti: "AIPF". Par militāriem nopelniem piešķirtajam Sv. Annas krustam stūros ažūrs rotājums un sakrustoti zobeni. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 15. oktobris, plkst. 17.29
Sv. Annas ordenis (kr. Императорский орден Святой Анны) - Holšteinas-Gotorpas hercoga Karla Fridriha mirušās sievas Annas (Krievijas imperatora Pētera I meitas) piemiņai 1735. gadā dibināts ordenis. Devīze: AMANTIBUS IUSTITIAM PIETATEM FIDEM ("patiesību, dievbijību, uzticību mīlošie"). Kopš 1797. gada 5. aprīļa Krievijas impērijas apbalvojums, ko piešķīra par nopelniem valsts labā militārajā vai civilajā dienestā. Pēc statusa tika uzskatīts par zemāku, nekā Sv. Vladimira ordenis, toties augstāku, nekā Sv. Staņislava ordenis. Ordeņa kapitula sēdeklis bija Sv. Simona un Annas baznīca (Церковь Симеона и Анны) Pēterburgā.
Ordeņa Statūti apstiprināti 1829. gadā, nostiprinot 4 šķiras (līdz 1815. gada 25. decembrim - 3 šķiras).
- Ordeņa krustu veido zelta lielgabalkrusts (sākotnēji rubīna emalju, kopš 1816. gada sarkanu emalju), kam aversa centrā Sv. Annas attēls medaljonā, bet reversā baltas emaljas laukumā devīzes pirmie burti: "AIPF". Par militāriem nopelniem piešķirtajam Sv. Annas krustam stūros ažūrs rotājums un sakrustoti zobeni.
- Ordeņa zvaigzne no sudraba, kurai centrā sarkans krusts, kam apkārt devīze.
- Lente sarkana, ar dzeltenām malassvītrām.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 48.-49. lpp. ISBN 9984-00-395-7
