Atšķirības starp "Latviešu strēlnieku bataljons" versijām

Versija, kas saglabāta 2012. gada 29. oktobris, plkst. 13.51

Latviešu strēlnieku bataljons (kr. батальон латышских стрелков) - Latviešu strēlnieku bataljoni tika veidoti ar tādu aprēķinu, lai šīs vienības būtu pietiekoši patstāvīgas un spētu pašas ātri pārvietoties, kā arī lai viņas nepieciešamības gadījumā varētu piekomandēt pulkam vai divīzijai konkrētu uzdevumu veikšanai noteiktā laika periodā. 1915. gada 19. jūlijā apstiprinātie Krievijas impērijas armijas "Pagaidu noteikumi par latviešu strēlnieku bataljoniem" definēja šo vienību galvenos uzdevumus: atvieglot Baltijā operējošajam Krievijas karaspēkam izlūku un sakaru dienestu, kā arī segt uzbrukumu laikā lielāku vienību flangus. Ziemeļrietumu frontes štābā Sedļecā kapteinis Kārlis Baltiņš sastādīja latviešu strēlnieku bataljonu štatu sarakstu, par paraugu ņemot tipveida Sibīrijas strēlnieku bataljonu. Katra bataljona kaujas spējas Krievijas impērijas armijā 1. Pasaules kara laikā vienmēr noteica pēc tā, cik kopā visās 4 rotās ir ierindas apakšvirsnieku un strēlnieku jeb durkļu. Laika periodā no 1915. gada oktobra līdz 1916. gada maijam latviešu strēlnieku bataljonu sastāvēja no:
Bataljona komandieris.
Bataljona štābs:

• 2 virsnieki (bataljona adjutants, saimniecības daļas priekšnieks; adjutants pildīja arī bataljona tiesas darbveža, bet kasieris - vietraudža pienākumus. ),
• 6 kara ierēdņi (vecākais un jaunākais ārsts, saimniecības daļas darbvedis, kasieris, ieroču pārzinis, feldšeris),
• 10 strēlnieki (bataljona taurētājs, 9 raitnieki).

Kopā bataljona štābā bija 18 karavīri.
4 strēlnieku rotas.

• Katrā rotā:
  • 4 virsnieki (rotas komandieris, 3 jaunākie virsnieki),
  • 22 apakšvirsnieki (rotas feldfēbelis, 5 vecākie apakšvirsnieki - 4 vadu komandieri un rotas mantzinis, 16 jaunākie apakšvirsnieki - nodaļu komandieri),
  • 20 jefreitori un 200 strēlnieki, kuri bija sadalīti 4 vados ( rotas galvenais spēks ),
  • 4 virsnieku raitnieki,
  • 2 savvaļnieki,
  • 2 taurētāji,
  • 8 sanitāri,
  • 2 pavāri un 2 lauku virtuves strādnieki.

Rotas mantzinis, kurš atbildēja arī par produktu sagādi, un pēdējie 20 minētie karavīri bija ārrindas dienestā - viņi organizatoriski un saimnieciski nodrošināja rotas darbību. Tātad kopā rotā bija 246 ierindas un 21 ārrindas karavīrs. Trīs jaunākie virsnieki bija rotas komandiera palīgi - mācību un kauju laikā viņi pēc nepieciešamības komandēja pusrotas (divus vadus), vadīja izlūkošanu, pozīciju nocietināšanas darbus utt. Jaunākajiem virsniekiem bija arī citi papildus uzdevumi – dažādu specifisku apmācību vadīšana, rotas personāla, ekipējuma, apbruņojuma uzskaite. Viņi organizēja rotas vezumnieku darbu, pildīja rotas kaujas žurnālus u.c. Rotai bija viena kājnieku artilērijas parauga lauku virtuve, vieni rotas patronu divriči vai pajūgs, kā arī viens jājamais zirgs rotas komandierim. Funkcionāli rota tolaik Krievijas armijā bija galvenā taktiskā vienība. Pēc nepieciešamības rotām cīņu laikā tika piekomandēti ložmetēji.
Ložmetēju komanda:

• 2 virsnieki (komandas priekšnieks, jaunākais virsnieks),
• 7 apakšvirsnieki (feldfēbelis, 3 vecākie un 3 jaunākie apakšvirsnieki),
• 4 jefreitori - tēmētāji,
• 40 strēlnieki (4 rezerves tēmētāji, 12 patronu nesēji u.c). Kopā komandā 53 karavīri.

Katram no četriem "Maksima" sistēmas ložmetējiem bija divriči, kā arī patronu pajūgi vai divriči. Bez tam komandai bija sava lauku virtuve un 4 pajūgi saimnieciskajām vajadzībām. Šajā komandā parasti nozīmēja kalējus, smalkmehāniķus, velosipēdu rūpnīcu strādniekus utt.
Sakarnieku komanda:

• virsnieks (komandas priekšnieks),
• 2 jaunākie apakšvirsnieki (telefonists un jātnieks - ziņnesis),
• 23 strēlnieki (15 telefonisti, 1 virsnieka raitnieks, 7 jātnieki - ziņneši). Kopā komandā 26 karavīri, kā arī pieci lauka telefona aparāti.
  

Jātnieku izlūku - spridzinātāju komanda:

• virsnieks (komandas priekšnieks),
• 3 apakšvirsnieki ( vecākais un 2 jaunākie apakšvirsnieki),
• 33 strēlnieki (32 jātnieki - izlūki un virsnieka raitnieks).

Kopā komandā 37 karavīri, kā arī 41 jātnieku un 1 vezumnieku zirgs, pajūgs spridzekļu pārvadāšanai.
Kājnieku izlūku komanda:

• 2 virsnieki (komandas priekšnieks, jaunākais virsnieks),
• 4 apakšvirsnieki (2 vecākie un 2 jaunākie apakšvirsnieki),
• 66 strēlnieki (40 izlūki, 24 riteņbraucēji, 2 virsnieku raitnieki). Pārvietošanās līdzekļi - 30 velosipēdi un 2 motocikli. Kopā komandā 72 karavīri. Šajā komandā parasti nozīmēja vācu valodas pratējus un labus zīmētājus.
  

Ārrindas komanda:

• virsnieks (komandas priekšnieks),
• 93 apakšvirsnieki un strēlnieki (8 feldšeri - pa vienam katrai rotai, aptiekas, veterinārais, vecākais un jaunākais feldšeris; 5 rakstveži; 3 mantziņi; 42 vezumnieki; ložmetēju komandas 6 vezumnieki; 3 lazaretes kalpotāji; 5 miesnieki un liellopu uzraugi; feldfēbelis u.c.,t.sk. virtuves darbinieki). Praktiskajā darbībā četri rotu feldšeri parasti atradās pie savas attiecīgās rotas. Kopā komandā 94 karavīri. Bez tam komandā bija 28 pajūgi, kā arī 2 lauku virtuves.
  

Kopā visā bataljonā:

• 26 virsnieki,
• 6 kara ierēdņi,
• 1246 apakšvirsnieki un strēlnieki,
• 8 savvaļnieki,
• 164 zirgi ( t.sk. 95 vezumnieku zirgi ),
• 7 lauku virtuves un 40 vezumi vai pajūgi.