Atšķirības starp "Brigāde" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Brigāde''' (no it. ''brigata'' - "vienība"; fr. ''brigade'', kr. ''бригада'') - taktisks vienību formējums daudzu valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] jaunajos un jaunākajos laikos, pēc kvantitatīvā lieluma atrodas starp [[Pulks|pulku]] un [[Divīzija|divīziju]] - vidēji 2000-8000 vīru. Parasti sastā√ no vairākiem galvenās ieroču šķiras bataljoniem (retāk - pulkiem), kā arī no kaujas un aizmugures nodrošinājuma apakšvienībām. Kā karaspēka formējuma veids tika izveidots Spānijā XVI gs. otrajā pusē. Lielākajā daļā citu Eiropas valstu armijās ''brigādes'' tika ieviestas XVII-XVIII gs.
+
'''Brigāde''' (no it. ''brigata'' - "vienība"; fr. ''brigade'', kr. ''бригада'') - taktisks vienību formējums daudzu valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] jaunajos un jaunākajos laikos, pēc kvantitatīvā lieluma atrodas starp [[Pulks|pulku]] un [[Divīzija|divīziju]] - vidēji 2000-8000 vīru. Parasti sastāv no vairākiem galvenās ieroču šķiras bataljoniem (retāk - pulkiem), kā arī no kaujas un aizmugures nodrošinājuma apakšvienībām. Kā karaspēka formējuma veids tika izveidots Spānijā XVI gs. otrajā pusē. Lielākajā daļā citu Eiropas valstu armijās ''brigādes'' tika ieviestas XVII-XVIII gs.
  
 
=== 1. Pasaules kara laikā ===
 
=== 1. Pasaules kara laikā ===

Versija, kas saglabāta 2012. gada 4. novembris, plkst. 09.54

Brigāde (no it. brigata - "vienība"; fr. brigade, kr. бригада) - taktisks vienību formējums daudzu valstu bruņotajos spēkos jaunajos un jaunākajos laikos, pēc kvantitatīvā lieluma atrodas starp pulku un divīziju - vidēji 2000-8000 vīru. Parasti sastāv no vairākiem galvenās ieroču šķiras bataljoniem (retāk - pulkiem), kā arī no kaujas un aizmugures nodrošinājuma apakšvienībām. Kā karaspēka formējuma veids tika izveidots Spānijā XVI gs. otrajā pusē. Lielākajā daļā citu Eiropas valstu armijās brigādes tika ieviestas XVII-XVIII gs.

1. Pasaules kara laikā

  • Krievijas impērijas armijā:
    • kājnieku brigādē: 2 pulki (pulkā 4 bataljoni, katrā 4 kājnieku rotas, ložmetēju komanda (8 ložm.), izlūku un sakaru komandas.
    • strēlnieku brigādē - 4 pulki (katrā 2 bataljoni, ložmetēju komanda (8 ložm.) un artilērijas divizions.
  • Vācijas impērijas armijā:
    • kājnieku brigādē - 2 pulki (pulkā 3 bataljoni, katrā 4 rotas, ložmetēju rota (6 ložm.), velosipēdistu, sapieru un telefona komandas.
    • artilērijas brigādē - 2 pulki (katrā 2 divizioni, katrā 3 baterijas ar 6 lielgabaliem katrā).

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 85. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp.
  • Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967., 632. lpp.

  • Hew Strachan. European Armies and the Conduct of War. - London, 2005. ISBN 0-415-07863-6
  • Creveld Martin van. The Art of War: War and Military Thought. - Cassell: London, 2000. ISBN 0-304-35264-0
  • Jones Archer. The Art of War in the Western World. - University of Illinois Press, 2000. ISBN 0-252-06966-8

Resursi internetā par šo tēmu