Atšķirības starp "Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome''' - 1918. gada novembra sākumā Vladivostokā sasauktajā Sibīrijas latviešu latviešu bēgļu konferencē<ref>Sibīrijas un Urālu latviešu bēgļu skaits 1919. gada beigās tika vērtēts ap 200 000 cilvēku, no kuriem, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas aplēsēm, dzimtenē gaidīja atgriežamies aptuveni trīs ceturtdaļas. - LVVA, 2570. f., 10. apr., 15. l.</ref> izveidota pārstāvniecības institūcija, kuras uzdevums bija koordinēt latviešu organizāciju darbību, veicināt savstarpējos sakarus, [[Latviešu baltie strēlnieki|latviešu bruņoto vienību]] organizēšanu un komunikāciju ar vietējām varas iestādēm.
+
'''Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome''' - 1918. gada novembra sākumā Irkutskā sasauktajā Sibīrijas latviešu latviešu bēgļu konferencē<ref>Sibīrijas un Urālu latviešu bēgļu skaits 1919. gada beigās tika vērtēts ap 200 000 cilvēku, no kuriem, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas aplēsēm, dzimtenē gaidīja atgriežamies aptuveni trīs ceturtdaļas. - LVVA, 2570. f., 10. apr., 15. l.</ref> izveidota pārstāvniecības institūcija, kuras uzdevums bija koordinēt latviešu organizāciju darbību, veicināt savstarpējos sakarus, [[Latviešu baltie strēlnieki|latviešu bruņoto vienību]] organizēšanu un komunikāciju ar vietējām varas iestādēm. Pirms tam Sibīrijas un Tālo Austrumu latviešu sabiedrisko dzīvi vadīja divas atsevišķas organizācijas: [[Rietumsibīrijas un Urālu Latviešu Nacionalā padome]] ar sēdekli Omskā un [[Tālo Austrumu Latviešu Centrālais birojs]] ar sēdekli Vladivostokā.
  
 
==== Atsauces un piezīmes ====
 
==== Atsauces un piezīmes ====

Versija, kas saglabāta 2012. gada 14. decembris, plkst. 13.31

Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome - 1918. gada novembra sākumā Irkutskā sasauktajā Sibīrijas latviešu latviešu bēgļu konferencē[1] izveidota pārstāvniecības institūcija, kuras uzdevums bija koordinēt latviešu organizāciju darbību, veicināt savstarpējos sakarus, latviešu bruņoto vienību organizēšanu un komunikāciju ar vietējām varas iestādēm. Pirms tam Sibīrijas un Tālo Austrumu latviešu sabiedrisko dzīvi vadīja divas atsevišķas organizācijas: Rietumsibīrijas un Urālu Latviešu Nacionalā padome ar sēdekli Omskā un Tālo Austrumu Latviešu Centrālais birojs ar sēdekli Vladivostokā.

Atsauces un piezīmes

  1. ↑ Sibīrijas un Urālu latviešu bēgļu skaits 1919. gada beigās tika vērtēts ap 200 000 cilvēku, no kuriem, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas aplēsēm, dzimtenē gaidīja atgriežamies aptuveni trīs ceturtdaļas. - LVVA, 2570. f., 10. apr., 15. l.

Literatūra par šo tēmu

  • Krēsliņš U. Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922–1934. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2005. – 319 lpp.
Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Sibīrijas_un_Urālu_latviešu_nacionālā_padome&oldid=40395"