Atšķirības starp "Latvijas vācbaltu zemessargi" versijām
m (→) |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Latvijas baltvācu zemessargi''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] vienības, kas pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] 12. jūlijā pārgāja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās Pagaidu valdības pakļautībā, iekļaujoties pēc [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] izveidotajā Latvijas armijā: | + | '''Latvijas baltvācu zemessargi''' - izformētās [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] vienības, kas pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] 12. jūlijā pārgāja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās Pagaidu valdības pakļautībā, iekļaujoties pēc [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] izveidotajā Latvijas armijā: |
* [[Vācbaltu bataljons]] | * [[Vācbaltu bataljons]] | ||
* [[Vācbaltu cīņas bataljons]] | * [[Vācbaltu cīņas bataljons]] |
Versija, kas saglabāta 2013. gada 12. janvāris, plkst. 09.03
Latvijas baltvācu zemessargi - izformētās Latvijas zemessardzes vācbaltiešu vienības, kas pēc Strazdumuižas pamiera 12. jūlijā pārgāja K.Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības pakļautībā, iekļaujoties pēc Cēsu kaujām izveidotajā Latvijas armijā:
Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu H.Aleksanderu. 6. jūlijā šīs daļas tika pārdēvētas par "Latvijas baltvācu zemessargiem" - 4700 vīri (5,7% no Latvijas armijas) - un 8. septembrī pārdislocētas uz Latgales fronti. Cīņās Latgalē ar Sarkano armiju krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar LkO. 1920. gada 1. aprīlī Latvijas baltvācu zemessargus pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Latvijas armijas Kurzemes divīzijā; daudzus zemessargus, pateicoties to labajai izglītībai, pārcēla dienēt Bruņotajā divizionā.
ritmeisters Binkavs