Atšķirības starp "Jūras nodaļa" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | Latvijas armijas '''Jūras nodaļa''', jeb '''Jūras daļa''' - Latvijas Republikas jūras spēku pamatstruktūra [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas neatkarības kara]] laikā, saformēta 10.08.1919. no [[Jūrasspēku rota]]s. Administratīvi un apgādes ziņā pakļauta [[Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulkam]]. 17.08.1919. tai pievienoja jaunizveidotās [[Krasta aizsardzības nodaļa|Krasta aizsardzības nodaļu]] un no īpašniekiem | + | Latvijas armijas '''Jūras nodaļa''', jeb '''Jūras daļa''' - Latvijas Republikas jūras spēku pamatstruktūra [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas neatkarības kara]] laikā, saformēta 10.08.1919. no [[Jūrasspēku rota]]s. Administratīvi un apgādes ziņā pakļauta [[Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulkam]]. 17.08.1919. tai pievienoja jaunizveidotās [[Krasta aizsardzības nodaļa|Krasta aizsardzības nodaļu]] un no īpašniekiem, saimniecības daļas priekšnieks Rozenvalds. 1919. gada 30. augustā Jūras nodaļā bija 36 virsnieki un 184 instruktori un matroži. |
| + | * 1. jūrnieku rota (kom. jūras virsleitnants Roberts Ceplītis); | ||
| + | * [[Mīnu izzvejošanas flotile]] (kom. kopš 13.08.1919. - jūras virsleitnants Jūlijs Briedis); | ||
| + | * Mīnu un hidrogrāfijas nodaļa (priekšn. jūras virsleitnants Ādolfs Bergs); | ||
| + | * Krastu apsardzība (no 13.08.1919. - priekšn. jūras virsleitnants Mārtiņš Vītoliņš). | ||
| − | Sākotnēji veica Daugavas grīvas un jūras ceļa atmīnēšanu no 1. Pasaules kara jūras mīnu laukiem, kas aizsprostoja ieeju ostā. Peldošais sastāvs bāzējās Andrejostā un Eksporta ostā. Kuģu remontu veica armijas vajadzībām pārņemtajā Bolderājas kuģu būvētavā. [[Bermontiāde]]s laikā rekvizēja īpašniekiem visus Rīgas ostas akvatorijā pieejamos peldlīdzekļus, izveidojot uz kauju laiku [[Kara transporta flote|Kara transporta floti]] (12-28 kuģīši), kas zem pretinieka artilērijas uguns pārdislocējās uz Vecmīlgrāvi. 27.10. Jūras nodaļas kuģi jau darbojās Lielupes akvatorijā, bet 29.10. tvaikonītis "Baltija" īstenoja veiksmīgu armijas desantu pie Ragaciema (3.11. desants pie Dzintariem cieta smagus zaudējumus). Karadarbībai notiekpot nost no ūdens akvatorijām, pamatā pievērsās Rīgas jūras līča atmīnēšanas darbiem un flotes veidošanai. 08.03.1920. Jūras daļa tika pārformēta par "Jūras pārvaldi". | + | Sākotnēji veica Daugavas grīvas un jūras ceļa atmīnēšanu no 1. Pasaules kara jūras mīnu laukiem, kas aizsprostoja ieeju ostā. Peldošais sastāvs bāzējās Andrejostā un Eksporta ostā. Kuģu remontu veica armijas vajadzībām pārņemtajā Bolderājas kuģu būvētavā. [[Bermontiāde]]s laikā rekvizēja īpašniekiem visus Rīgas ostas akvatorijā pieejamos peldlīdzekļus, izveidojot uz kauju laiku [[Kara transporta flote|Kara transporta floti]] (12-28 kuģīši), izētajiem tvaikoņiem izveidoto mīnu iznīcināšanas flotili, pakļaujot tieši Armijas virspavēlnieka štābam, un pārdēvēja par "Jūras daļu". Komandieris: jūras virsleitnants M.Zalcmanis, flotilijas komandieris virsleitnants [[Puķītis Eduards|E.Puķītis]], kas zem pretinieka artilērijas uguns pārdislocējās uz Vecmīlgrāvi. 27.10. Jūras nodaļas kuģi jau darbojās Lielupes akvatorijā, bet 29.10. tvaikonītis "Baltija" īstenoja veiksmīgu armijas desantu pie Ragaciema (3.11. desants pie Dzintariem cieta smagus zaudējumus). Karadarbībai notiekpot nost no ūdens akvatorijām, pamatā pievērsās Rīgas jūras līča atmīnēšanas darbiem un flotes veidošanai. 08.03.1920. Jūras daļa tika pārformēta par "Jūras pārvaldi". |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 19. janvāris, plkst. 20.53
Latvijas armijas Jūras nodaļa, jeb Jūras daļa - Latvijas Republikas jūras spēku pamatstruktūra Latvijas neatkarības kara laikā, saformēta 10.08.1919. no Jūrasspēku rotas. Administratīvi un apgādes ziņā pakļauta 5. Cēsu kājnieku pulkam. 17.08.1919. tai pievienoja jaunizveidotās Krasta aizsardzības nodaļu un no īpašniekiem, saimniecības daļas priekšnieks Rozenvalds. 1919. gada 30. augustā Jūras nodaļā bija 36 virsnieki un 184 instruktori un matroži.
- 1. jūrnieku rota (kom. jūras virsleitnants Roberts Ceplītis);
- Mīnu izzvejošanas flotile (kom. kopš 13.08.1919. - jūras virsleitnants Jūlijs Briedis);
- Mīnu un hidrogrāfijas nodaļa (priekšn. jūras virsleitnants Ādolfs Bergs);
- Krastu apsardzība (no 13.08.1919. - priekšn. jūras virsleitnants Mārtiņš Vītoliņš).
Sākotnēji veica Daugavas grīvas un jūras ceļa atmīnēšanu no 1. Pasaules kara jūras mīnu laukiem, kas aizsprostoja ieeju ostā. Peldošais sastāvs bāzējās Andrejostā un Eksporta ostā. Kuģu remontu veica armijas vajadzībām pārņemtajā Bolderājas kuģu būvētavā. Bermontiādes laikā rekvizēja īpašniekiem visus Rīgas ostas akvatorijā pieejamos peldlīdzekļus, izveidojot uz kauju laiku Kara transporta floti (12-28 kuģīši), izētajiem tvaikoņiem izveidoto mīnu iznīcināšanas flotili, pakļaujot tieši Armijas virspavēlnieka štābam, un pārdēvēja par "Jūras daļu". Komandieris: jūras virsleitnants M.Zalcmanis, flotilijas komandieris virsleitnants E.Puķītis, kas zem pretinieka artilērijas uguns pārdislocējās uz Vecmīlgrāvi. 27.10. Jūras nodaļas kuģi jau darbojās Lielupes akvatorijā, bet 29.10. tvaikonītis "Baltija" īstenoja veiksmīgu armijas desantu pie Ragaciema (3.11. desants pie Dzintariem cieta smagus zaudējumus). Karadarbībai notiekpot nost no ūdens akvatorijām, pamatā pievērsās Rīgas jūras līča atmīnēšanas darbiem un flotes veidošanai. 08.03.1920. Jūras daļa tika pārformēta par "Jūras pārvaldi".
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 137. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Mūsu kara flotes 20 gadi. // Latvijas kareivis. Nr.178., 10.08.1939., 1.-2. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
- Priedītis Ē. Latvijas kara flote 1919-1940. - Militārās literatūras apgādes fonds: Rīga, 2004., 230 lpp. ISBN 9984010422
