Atšķirības starp "Latgales artilērijas pulks" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
* kapteinis K.Bankins (02.1920.-10.1921.)
 
* kapteinis K.Bankins (02.1920.-10.1921.)
 
* pulkvedis P.Kire (10.1921.-1925.)
 
* pulkvedis P.Kire (10.1921.-1925.)
* pulkvedis R.Gundars (1925.-05.1932.)
+
* pulkvedis R.Gundars (''Reinis Stučka'', 1925.-05.1932.)
 
* pulkvedis V.Dūms (05.1932.-10.1936.)
 
* pulkvedis V.Dūms (05.1932.-10.1936.)
* pulkvedis J.Žīds (10.1936.-1940.)
+
* pulkvedis J.Žīds (''Schīds'', 10.1936.-1940.)
  
 
Jau 04.01.1920. pulka 1. baterija piedalījās kaujā par Nīcgales dzelzceļa stacijas ieņemšanu un Daugavas forsēšanu; 13.01. pulks piedalījās kaujā pie Marienhauzenas (mūsd. Viļaka) un Borkovo (mūsd. Barkava) muižas; 18.01. kaujā pie Grešnaja Goras (Abrenes novadā) u.c. 13.01.1920. pulkam tika pievienota (kā 4. baterija) 7. artilērijas diviziona 1. baterija. Turpmāk pulka daļas piedalījās visās kaujās līdz pat Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumam 11.08.1920.). 11.1920. pulks tika pārdislocēts uz Kārsavu, pēc tam bāzējās Rēzeknē, Viļakā un Malnavā, bet no 11.1921. - Krustpilī. 15.02.1921. pulkā iekļāva (kā 5. baterija) bij. [[Kurzemes artilērijas pulks|Kurzemes art. pulka]] bateriju. 1923. gadā papildus tika izveidota 6. baterija, bet 1931. gadā - zenītartilērijas baterija.
 
Jau 04.01.1920. pulka 1. baterija piedalījās kaujā par Nīcgales dzelzceļa stacijas ieņemšanu un Daugavas forsēšanu; 13.01. pulks piedalījās kaujā pie Marienhauzenas (mūsd. Viļaka) un Borkovo (mūsd. Barkava) muižas; 18.01. kaujā pie Grešnaja Goras (Abrenes novadā) u.c. 13.01.1920. pulkam tika pievienota (kā 4. baterija) 7. artilērijas diviziona 1. baterija. Turpmāk pulka daļas piedalījās visās kaujās līdz pat Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumam 11.08.1920.). 11.1920. pulks tika pārdislocēts uz Kārsavu, pēc tam bāzējās Rēzeknē, Viļakā un Malnavā, bet no 11.1921. - Krustpilī. 15.02.1921. pulkā iekļāva (kā 5. baterija) bij. [[Kurzemes artilērijas pulks|Kurzemes art. pulka]] bateriju. 1923. gadā papildus tika izveidota 6. baterija, bet 1931. gadā - zenītartilērijas baterija.
13. rindiņa: 13. rindiņa:
  
 
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 161. lpp. ISBN 9984-00-395-7
 
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 161. lpp. ISBN 9984-00-395-7
* Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
+
* Latgales artilērijas pulka gada svētki. // Latvijas Kareivis. 30.09.1930.
 +
* Šodien Latgales artilerijas pulka 20. gada svētki. // Daugavas Vēstnesis. 30.09.1930.
 
* Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
 
* Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
* Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
 
* Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
 
 
* Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
 
* Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
 
* Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
 
* Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
* Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
 
 
* Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
 
* Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 +
* [http://www.bdaugava.lv/?kat=1&news_id=7859 Bērziņa Iluta. Latgales Artilērijas pulkam — 90. // Brīvā Daugava. 24.09.2009]
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu]
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu]
  
 
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]]
 
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]]
 
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]]
 
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 15. februāris, plkst. 09.40

Latvijas armijas Latgales artilērijas pulks - Latvijas armijas vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 02.01.1920. Komandieri:

  • kapteinis K.Bankins (02.1920.-10.1921.)
  • pulkvedis P.Kire (10.1921.-1925.)
  • pulkvedis R.Gundars (Reinis Stučka, 1925.-05.1932.)
  • pulkvedis V.Dūms (05.1932.-10.1936.)
  • pulkvedis J.Žīds (Schīds, 10.1936.-1940.)

Jau 04.01.1920. pulka 1. baterija piedalījās kaujā par Nīcgales dzelzceļa stacijas ieņemšanu un Daugavas forsēšanu; 13.01. pulks piedalījās kaujā pie Marienhauzenas (mūsd. Viļaka) un Borkovo (mūsd. Barkava) muižas; 18.01. kaujā pie Grešnaja Goras (Abrenes novadā) u.c. 13.01.1920. pulkam tika pievienota (kā 4. baterija) 7. artilērijas diviziona 1. baterija. Turpmāk pulka daļas piedalījās visās kaujās līdz pat Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumam 11.08.1920.). 11.1920. pulks tika pārdislocēts uz Kārsavu, pēc tam bāzējās Rēzeknē, Viļakā un Malnavā, bet no 11.1921. - Krustpilī. 15.02.1921. pulkā iekļāva (kā 5. baterija) bij. Kurzemes art. pulka bateriju. 1923. gadā papildus tika izveidota 6. baterija, bet 1931. gadā - zenītartilērijas baterija.

Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts un iekļauts Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusā kā 639. artilērijas pulks (kom. pulkvedis J.Žīds).

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 161. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Latgales artilērijas pulka gada svētki. // Latvijas Kareivis. 30.09.1930.
  • Šodien Latgales artilerijas pulka 20. gada svētki. // Daugavas Vēstnesis. 30.09.1930.
  • Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
  • Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
  • Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
  • Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.

Resursi internetā par šo tēmu