Atšķirības starp "Dūze Nikolajs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Nikolajs Dūze''' (1891.– 1951.) - Latvijas armijas ģenerālis. 1. Pasaules kara dalībnieks. | '''Nikolajs Dūze''' (1891.– 1951.) - Latvijas armijas ģenerālis. 1. Pasaules kara dalībnieks. | ||
| − | Latvijas armijā iestājies 1919. gada 12. jūnijā. Dienējis Rīgas Jaunformējamajos spēkos, no jūlija – Liepājas karaskolas priekšnieks. Oktobrī iecelts par | + | Dzimis 1891. gada 1. augustā Rīgā, amatnieka ģimenē. Pamatizglītību guvis Rīgas pilsētas [[Reālskola|reālskolā]]. 1911.-1912. gados dienējis 27. artilērijas brigādē Viļņā. 1913. gadā nokārtojis rezerves [[Praporščiks|praporšcika]] pārbaudījumu. 1914. gadā mobilizēts armijā kā virsnieks 259. kājnieku pulkā. Kaujās Galīcijā un Karpatos divas reizes ievainots. Rotas komandieris, bataljona komandieris, pulka komandiera palīgs, pulka komandiera v.i. No 1914. gada decembra [[Podporučiks]]. Uzdienējis līdz kapteiņa dienesta pakāpei. 1917. oktobrī izdota pavēle par paaugstināšanu apakšpulkveža pakāpē. 1918. gada februārī Ukrainā atvaļināts, martā iestājās Ukrainas hetmaņa armijas Kijevas virsnieku instruktoru skolā, kuru neabsolvēja. Precējies ar Mariju Lasko (1891.-1982.), ģimenē bērni: Lilija Felicita (1922.), Nikolajs Laimonis (1930.-1975.), Vija Māra (1936.). |
| + | |||
| + | Latvijas armijā iestājies 1919. gada 12. jūnijā. Dienējis Rīgas Jaunformējamajos spēkos, no jūlija – Liepājas karaskolas priekšnieks. Oktobrī iecelts par Instruktoru bataljona komandieri Rīgā. Novembrī komandējis pret laupītāju bandām operējošās rotas Ventspils apriņķī. 1919. gada decembrī iecelts par [[Grobiņas kājnieku pulks|Grobiņas kājnieku pulka]] komandieri (23.11.1919.-15.02.1920.), no 1920. gada marta [[pulkvežleitnants]]. [[Dobeles kājnieku pulks|11. Dobeles kājnieku pulka]] komandieris (15.02.1920.–01.10.1936.). 1924. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus, no 1925. gada [[pulkvedis]]. 1929. gadā absolvējis Kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus. 1936. gadā iecelts par [[Zemgales divīzija]]s komandiera palīgu, paaugstināts par [[Ģenerālis|ģenerāli]]. 1939. gada udenī pārcelts par Kurzemes divīzijas komandiera palīgu. 1940. gada oktobrī atvaļināts no [[LPSR Tautas armija]]s. Vācu okupācijas laikā bijis Latvijas invalīdu kooperācijas savienības priekšsēdētājs. 2. Pasaules kara beigās izbraucis uz Čehoslovakiju; 1945. gada vasarā atgriezies Latvijā. 1946. gada janvārī apcietināts, notiesāts uz 6 gadiem ieslodzījumā, 30.12.1946.30. spriedumu pārsūdzēja un tika attaisnots. Iztiku pelnījis grāmatvedis Rīgā. Miris 1951. gada 14. decembrī. | ||
| + | |||
| + | Apbalvojumi: [[Jura zobens|Sv.Jz.]], [[Jura ordenis|Sv.Jo.]] IV šķ., Sv.Šo II un III šķ., [[Annas ordenis|Sv.Ao.]] II, III un IV šķ., [[Triju Zvaigžņu ordenis|TZo]] II, III un IV šķ., Igaunijas Ērgļa ordenis III šķ.. | ||
[[Kategorija:D]] | [[Kategorija:D]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 20. februāris, plkst. 16.50
Nikolajs Dūze (1891.– 1951.) - Latvijas armijas ģenerālis. 1. Pasaules kara dalībnieks.
Dzimis 1891. gada 1. augustā Rīgā, amatnieka ģimenē. Pamatizglītību guvis Rīgas pilsētas reālskolā. 1911.-1912. gados dienējis 27. artilērijas brigādē Viļņā. 1913. gadā nokārtojis rezerves praporšcika pārbaudījumu. 1914. gadā mobilizēts armijā kā virsnieks 259. kājnieku pulkā. Kaujās Galīcijā un Karpatos divas reizes ievainots. Rotas komandieris, bataljona komandieris, pulka komandiera palīgs, pulka komandiera v.i. No 1914. gada decembra Podporučiks. Uzdienējis līdz kapteiņa dienesta pakāpei. 1917. oktobrī izdota pavēle par paaugstināšanu apakšpulkveža pakāpē. 1918. gada februārī Ukrainā atvaļināts, martā iestājās Ukrainas hetmaņa armijas Kijevas virsnieku instruktoru skolā, kuru neabsolvēja. Precējies ar Mariju Lasko (1891.-1982.), ģimenē bērni: Lilija Felicita (1922.), Nikolajs Laimonis (1930.-1975.), Vija Māra (1936.).
Latvijas armijā iestājies 1919. gada 12. jūnijā. Dienējis Rīgas Jaunformējamajos spēkos, no jūlija – Liepājas karaskolas priekšnieks. Oktobrī iecelts par Instruktoru bataljona komandieri Rīgā. Novembrī komandējis pret laupītāju bandām operējošās rotas Ventspils apriņķī. 1919. gada decembrī iecelts par Grobiņas kājnieku pulka komandieri (23.11.1919.-15.02.1920.), no 1920. gada marta pulkvežleitnants. 11. Dobeles kājnieku pulka komandieris (15.02.1920.–01.10.1936.). 1924. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus, no 1925. gada pulkvedis. 1929. gadā absolvējis Kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus. 1936. gadā iecelts par Zemgales divīzijas komandiera palīgu, paaugstināts par ģenerāli. 1939. gada udenī pārcelts par Kurzemes divīzijas komandiera palīgu. 1940. gada oktobrī atvaļināts no LPSR Tautas armijas. Vācu okupācijas laikā bijis Latvijas invalīdu kooperācijas savienības priekšsēdētājs. 2. Pasaules kara beigās izbraucis uz Čehoslovakiju; 1945. gada vasarā atgriezies Latvijā. 1946. gada janvārī apcietināts, notiesāts uz 6 gadiem ieslodzījumā, 30.12.1946.30. spriedumu pārsūdzēja un tika attaisnots. Iztiku pelnījis grāmatvedis Rīgā. Miris 1951. gada 14. decembrī.
Apbalvojumi: Sv.Jz., Sv.Jo. IV šķ., Sv.Šo II un III šķ., Sv.Ao. II, III un IV šķ., TZo II, III un IV šķ., Igaunijas Ērgļa ordenis III šķ..
