Atšķirības starp "Ventspils kājnieku pulks" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Ventspils_pulks_nozime.png|right|thumb|200px|]] | ||
Latvijas armijas '''2. Ventspils kājnieku pulks''' - Latvijas armijas vienība, saformēta 08.08.1919. no 2. Cēsu bataljona, 4. Rīgas bataljona un 8. Piebalgas bataljona, vienībām atrodoties kaujas pozīcijās Latgales frontē. Komandieri: | Latvijas armijas '''2. Ventspils kājnieku pulks''' - Latvijas armijas vienība, saformēta 08.08.1919. no 2. Cēsu bataljona, 4. Rīgas bataljona un 8. Piebalgas bataljona, vienībām atrodoties kaujas pozīcijās Latgales frontē. Komandieri: | ||
* pulkvedis-leitnants J.Puriņš (08.-10.1919.) | * pulkvedis-leitnants J.Puriņš (08.-10.1919.) | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 28. februāris, plkst. 14.45
Latvijas armijas 2. Ventspils kājnieku pulks - Latvijas armijas vienība, saformēta 08.08.1919. no 2. Cēsu bataljona, 4. Rīgas bataljona un 8. Piebalgas bataljona, vienībām atrodoties kaujas pozīcijās Latgales frontē. Komandieri:
- pulkvedis-leitnants J.Puriņš (08.-10.1919.)
- pulkvedis-leitnants J.Ezeriņš (10.1919.-10.1920.)
- pulkvedis-leitnants J.Puriņš (10.1920.-11.1928.)
- v.i. pulkvedis V.Spandegs (11.1928.-11.1929.)
- v.i. pulkvedis-leitnants K.Ļūļaks (11.1929.-06.1930.)
- pulkvedis V.Spandegs (06.1930.-10.1936.)
- pulkvedis J.Stulpiņš (10.1936.-06.1940.)
Bermontiādes laikā 5. rota tika nosūtīta uz Daugavas-Daudzevas apvidu, kur piedalījās sadursmēs pie Jaunjelgavas, bet 10. rota tika pārdislocēta (30.10.) uz Augškurzemi, pastiprinot 3. Jelgavas kājnieku pulku. Latgales frontē pulks ieņēma Varakļānus (10.01.1920.), Viļānus (12.01.), Rēzekni (21.01.), Ludzu (26.01.), līdz 1. februārī sasniedza Zilupi. 29. martā pulka daļas nomainīja Polijas armijas vienības Rosicas-Drisas dzelzceļa staciju apvidū. 10. maijā pulks pārgāja armijas virspavēlnieka rezervē un tika pārdislocēts uz Rīgu (3. bataljons palika frontē pie Drisas), kur ieradās 14.05. un ievietojās Vidzemes kazarmās. 1920. gada 20. jūlijā pulks nomainīja 3. Jelgavas kājnieku pulku Daugavpils-Turmantu-Ilūkstes līnijā. 30. oktobrī tika pārdislocēts uz Liepāju, kur izvietojās Kara ostā.
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar Cēsu kājnieku pulku un iekļauts Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusā kā 243. strēlnieku pulks (kom pulkv. V. Bruņinieks).
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 222.-223. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
