Atšķirības starp "Atsevišķā studentu rota" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Studentu_rota_nozime.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Studentu_rota_nozime.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Atsevišķā studentu rota''' jeb '''Studentu rota''' - viena no | + | '''Atsevišķā studentu rota''' jeb '''Studentu rota''' - viena no Latvijas Pagaidu valdības latviešu nacionālajām vienībām, izveidota 1919. gada 20. decembrī no latviešu [[Studentu korporācija|studentu korporāciju]] brīvprātīgajiem (~210 vīri). Netika ieskaitīta [[Baltijas landesvērs|zemessargos]] (t.s. landesvērā), bet pakļauta tieši apsardzības ministram. Komandieri: |
* [[kapitans]] N.Grundmanis (20.12.1918.-06.03.1919.) | * [[kapitans]] N.Grundmanis (20.12.1918.-06.03.1919.) | ||
* kapitans A.Galindoms (06.03.1919.-21.03.1919.) | * kapitans A.Galindoms (06.03.1919.-21.03.1919.) | ||
| − | Tā kā rota bija nokomplektēta no turīgo [[pilsonība]]s aprindu pārstāvjiem (latviešu vienības tika formētas, raugoties no karavīru [[kārta]]s un mantiskā stāvokļa), tai bija īpašs statuss un apgāde. Pirmā vienība, kas uzreiz pēc safrmēšanas saņēma viena tipa uniformu (Francijas armijas t.s. "Adriana" [[kaska]]s, Krievijas impērijas armijas puskažociņus, zābakus). Tika pilnībā apbruņota ar strēlnieku ieročiem (kurus ieguva Rīgas latviešu zemessargu 1. rota, aplaupot vācu armijas noliktavas Eksporta ostā). Rotai tika ļauts pašiem ievēlēt komandējošo sastāvu, apspriest kaujas uzdevumus. Decembra beigās vienībā bija aptuveni 210 karavīri. Sākotnēji apmācības notika [[Rīgas Latviešu biedrība]]s zālē, bet sākot ar 27. decembri - Eksportostā mīnukuģa "Princess Margreth" britu instruktoru uzraudzībā. 1919. gada 2. janvārī rota pameta Rīgu - tuvojās lielinieku spēki, - un pavadīja [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]] uz Mītavu (mūsd. Jelgava), bet 05.01. uz Lībavu (mūsd. Liepāja). Janvārī veica dzelzceļa sardzes pienākumus. Liepājā rotu ietērpa vācu armijas parauga uniformās ar nacionālajām zīmotnēm, dienesta pakāpju nozīmēm un kokardēm. 17. februārī ~200 rotas karavīru tika nosūtīti uz Rudmāržu muižu palīgā [[Kapitans|hauptmaņa]] Dormogena nodaļai, kur tika piekomandēti [[Kalpaka bataljons|Atsevišķajam latviešu bataljonam]]. 3. martā piedalījās zemessardzes vispārējā uzbrukumā [[LSPR armija]]i, neveiksmīgi mēģinot ieņemt Jauno muižu. 60.03. bija kopā ar bataljonu sadursmē pie Airītēm, kur apšaudē krita rotas komandieris Grundmanis. Kā atbalsta vienība piedalījās Saldus un Jaunpils (16.03.) ieņemšanā. 1919. gada 21. martā (kad Latviešu atsevišķais bataljons tika pārformēts par [[Dienvidlatvijas brigāde|Latviešu atsevišķo brigādi]]) rota papildināta un pārformēta par [[Atsevišķais studentu bataljons|Atsevišķo studentu bataljonu]]. | + | Vadu komandieri: A. Galindoms, A. Stalbe un P. Pommers. Tā kā rota bija nokomplektēta no turīgo [[pilsonība]]s aprindu pārstāvjiem (latviešu vienības tika formētas, raugoties no karavīru [[kārta]]s un mantiskā stāvokļa), tai bija īpašs statuss un apgāde. Pirmā vienība, kas uzreiz pēc safrmēšanas saņēma viena tipa uniformu (Francijas armijas t.s. "Adriana" [[kaska]]s, Krievijas impērijas armijas puskažociņus, zābakus). Tika pilnībā apbruņota ar strēlnieku ieročiem (kurus ieguva Rīgas latviešu zemessargu 1. rota, aplaupot vācu armijas noliktavas Eksporta ostā). Rotai tika ļauts pašiem ievēlēt komandējošo sastāvu, apspriest kaujas uzdevumus. Decembra beigās vienībā bija aptuveni 210 karavīri. Rota novietojās [[Rīgas namīpašnieku krājaizdevumu sabiedrība]]s namā Aleksandra (mūsd. Brīvības) bulvārī 32. Sākotnēji apmācības notika [[Rīgas Latviešu biedrība]]s zālē, bet sākot ar 27. decembri - Eksportostā mīnukuģa "Princess Margreth" britu instruktoru uzraudzībā. Decembrī rotas pamatuzdevums bija izsūtīt patruļas no pilsētas un veikt pārtikas rekvizīcijas zemnieku saimniecībās. 27. decembrī plkst. 10.00 Atsevišķā studentu rota kopā ar Instruktoru rezervi un Skolnieku rotu pēc Pagaidu Valdības rīkojuma piedalījās pirmā Latvijas karaspēka parādē Stabu un Aleksandra ielu krustojumā pretī Apsardzības ministrijai. 1919. gada 2. janvārī rota pameta Rīgu - tuvojās lielinieku spēki, - un pavadīja [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]] uz Mītavu (mūsd. Jelgava), bet 05.01. uz Lībavu (mūsd. Liepāja). Janvārī veica dzelzceļa sardzes pienākumus. Liepājā rotu ietērpa vācu armijas parauga uniformās ar nacionālajām zīmotnēm, dienesta pakāpju nozīmēm un kokardēm, piešķīra 8 angļu ''Madsen'' tipa patšautenes. 17. februārī ~200 rotas karavīru tika nosūtīti uz Rudmāržu muižu palīgā [[Kapitans|hauptmaņa]] Dormogena nodaļai, kur tika piekomandēti [[Kalpaka bataljons|Atsevišķajam latviešu bataljonam]]. 3. martā piedalījās zemessardzes vispārējā uzbrukumā [[LSPR armija]]i, neveiksmīgi mēģinot ieņemt Jauno muižu. 60.03. bija kopā ar bataljonu sadursmē pie Airītēm, kur apšaudē krita rotas komandieris Grundmanis. Kā atbalsta vienība piedalījās Saldus un Jaunpils (16.03.) ieņemšanā. 1919. gada 21. martā (kad Latviešu atsevišķais bataljons tika pārformēts par [[Dienvidlatvijas brigāde|Latviešu atsevišķo brigādi]]) rota papildināta un pārformēta par [[Atsevišķais studentu bataljons|Atsevišķo studentu bataljonu]]. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 22. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lat_neatkar_rota/lnr.htm Latvijas Neatkarības bataljons. // historia.lv] | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lat_neatkar_rota/lnr.htm Latvijas Neatkarības bataljons. // historia.lv] | ||
* [http://www.lettonia.lv/?lapa=publik&sid=4&id=2 Saiva G. Latvijas valsts un tās vīri- Studentu rota - sākums. // Latvijas Vēstnesis , Nr. 270 , 17.09.1998.] | * [http://www.lettonia.lv/?lapa=publik&sid=4&id=2 Saiva G. Latvijas valsts un tās vīri- Studentu rota - sākums. // Latvijas Vēstnesis , Nr. 270 , 17.09.1998.] | ||
| + | * [http://foto.lu.lv/avize/19981999/ua9/rota.htm Ozoliņš A. Atsevišķās studentu rotas kara ceļi.] | ||
[[Kategorija:Latvijas zemessardze]] | [[Kategorija:Latvijas zemessardze]] | ||
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 7. marts, plkst. 10.13
Atsevišķā studentu rota jeb Studentu rota - viena no Latvijas Pagaidu valdības latviešu nacionālajām vienībām, izveidota 1919. gada 20. decembrī no latviešu studentu korporāciju brīvprātīgajiem (~210 vīri). Netika ieskaitīta zemessargos (t.s. landesvērā), bet pakļauta tieši apsardzības ministram. Komandieri:
- kapitans N.Grundmanis (20.12.1918.-06.03.1919.)
- kapitans A.Galindoms (06.03.1919.-21.03.1919.)
Vadu komandieri: A. Galindoms, A. Stalbe un P. Pommers. Tā kā rota bija nokomplektēta no turīgo pilsonības aprindu pārstāvjiem (latviešu vienības tika formētas, raugoties no karavīru kārtas un mantiskā stāvokļa), tai bija īpašs statuss un apgāde. Pirmā vienība, kas uzreiz pēc safrmēšanas saņēma viena tipa uniformu (Francijas armijas t.s. "Adriana" kaskas, Krievijas impērijas armijas puskažociņus, zābakus). Tika pilnībā apbruņota ar strēlnieku ieročiem (kurus ieguva Rīgas latviešu zemessargu 1. rota, aplaupot vācu armijas noliktavas Eksporta ostā). Rotai tika ļauts pašiem ievēlēt komandējošo sastāvu, apspriest kaujas uzdevumus. Decembra beigās vienībā bija aptuveni 210 karavīri. Rota novietojās Rīgas namīpašnieku krājaizdevumu sabiedrības namā Aleksandra (mūsd. Brīvības) bulvārī 32. Sākotnēji apmācības notika Rīgas Latviešu biedrības zālē, bet sākot ar 27. decembri - Eksportostā mīnukuģa "Princess Margreth" britu instruktoru uzraudzībā. Decembrī rotas pamatuzdevums bija izsūtīt patruļas no pilsētas un veikt pārtikas rekvizīcijas zemnieku saimniecībās. 27. decembrī plkst. 10.00 Atsevišķā studentu rota kopā ar Instruktoru rezervi un Skolnieku rotu pēc Pagaidu Valdības rīkojuma piedalījās pirmā Latvijas karaspēka parādē Stabu un Aleksandra ielu krustojumā pretī Apsardzības ministrijai. 1919. gada 2. janvārī rota pameta Rīgu - tuvojās lielinieku spēki, - un pavadīja Pagaidu valdību uz Mītavu (mūsd. Jelgava), bet 05.01. uz Lībavu (mūsd. Liepāja). Janvārī veica dzelzceļa sardzes pienākumus. Liepājā rotu ietērpa vācu armijas parauga uniformās ar nacionālajām zīmotnēm, dienesta pakāpju nozīmēm un kokardēm, piešķīra 8 angļu Madsen tipa patšautenes. 17. februārī ~200 rotas karavīru tika nosūtīti uz Rudmāržu muižu palīgā hauptmaņa Dormogena nodaļai, kur tika piekomandēti Atsevišķajam latviešu bataljonam. 3. martā piedalījās zemessardzes vispārējā uzbrukumā LSPR armijai, neveiksmīgi mēģinot ieņemt Jauno muižu. 60.03. bija kopā ar bataljonu sadursmē pie Airītēm, kur apšaudē krita rotas komandieris Grundmanis. Kā atbalsta vienība piedalījās Saldus un Jaunpils (16.03.) ieņemšanā. 1919. gada 21. martā (kad Latviešu atsevišķais bataljons tika pārformēts par Latviešu atsevišķo brigādi) rota papildināta un pārformēta par Atsevišķo studentu bataljonu.
Literatūra par šo tēmu
- Krīpens A. Studentu rotas kauju gaitas. // Universitas. 1959. Nr.6, rudens, 25.-28.lpp.
- Ikšels, P. Atmiņas par atsevišķo studentu rotu. // Universitas. 1982. Nr.49 (212), pavasaris, 6.-10.lpp.
- Ikšels, P. Fakti un atmiņas par Studentu rotas un Kalpaka bataljona dibināšanu. // Universitas. 1971. Nr.27 (190), pavasaris, 32.-33.lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 269.-270. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Vietējās ziņas. Latviešu studenti Latvijas armijā. // Jaunākās ziņas. 22.12.1918., 5. lpp.
- Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929.
