Atšķirības starp "Nācija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Nācija''' - iedomāta, ierobežota un suverēna polītiska kopiena; ierobežota, jo pat vislielākai no tām, kas aptver varbūt miljardus dzīvu cilvēku, piemīt robežas, aiz kurām atrodas citas nācijas; suverēna, jo tapa laikmetā, kad apgaismība un revolūcijas reformēja tradicuionālās sabiedrības. | + | '''Nācija''' - iedomāta, ierobežota un suverēna polītiska kopiena, kuru vieno īpaša solidaritātes izjūta; ierobežota, jo pat vislielākai no tām, kas aptver varbūt miljardus dzīvu cilvēku, piemīt robežas, aiz kurām atrodas citas nācijas; suverēna, jo tapa laikmetā, kad apgaismība un revolūcijas reformēja tradicuionālās sabiedrības. Kopīgais, kas vieno mūsdienās atšķirīgo nācijas jēdziena izpratni (ir ļoti grūti definēt jēdzienu, kas apzīmē noteiktu cilvēku grupu, kuriem ir īpaša solidaritātes izjūta), ir apjausma, ka nācijas ideja dara iespējamu kādu daļu definēt kā “mēs” un atlikušo daļu kā “svešie”. Tādējādi runa ir par ietveršanas un izslēgšanas metodi (saskaņā ar sociālo zinātņu terminoloģiju tās ir “inklūzija” un “eksklūzija”). |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Jansen C., Borggraefe H. Nation. Nationalitaet. Nationalismus. - Campus Verlag: Frankfurt am Main, 2007 | ||
| + | * Eickelpasch R., Rademacher C. Identitaet. - Transcript Verlag: Bielefeld, 2004 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Smith A.D. Nationalism: Theory, Ideology, History. - Polity Press: Cambridge, 2001 | ||
| + | * Poole R. Nation and Identity. - Routledge: London/New York, 1999 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Андерсон Б. Воображаемые сообщества. Pазмышления об истоках распространении и национализма. - Kанон-пресс-ц, Kучково поле: Москва, 2001 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 7. marts, plkst. 14.33
Nācija - iedomāta, ierobežota un suverēna polītiska kopiena, kuru vieno īpaša solidaritātes izjūta; ierobežota, jo pat vislielākai no tām, kas aptver varbūt miljardus dzīvu cilvēku, piemīt robežas, aiz kurām atrodas citas nācijas; suverēna, jo tapa laikmetā, kad apgaismība un revolūcijas reformēja tradicuionālās sabiedrības. Kopīgais, kas vieno mūsdienās atšķirīgo nācijas jēdziena izpratni (ir ļoti grūti definēt jēdzienu, kas apzīmē noteiktu cilvēku grupu, kuriem ir īpaša solidaritātes izjūta), ir apjausma, ka nācijas ideja dara iespējamu kādu daļu definēt kā “mēs” un atlikušo daļu kā “svešie”. Tādējādi runa ir par ietveršanas un izslēgšanas metodi (saskaņā ar sociālo zinātņu terminoloģiju tās ir “inklūzija” un “eksklūzija”).
Literatūra par šo tēmu
- Jansen C., Borggraefe H. Nation. Nationalitaet. Nationalismus. - Campus Verlag: Frankfurt am Main, 2007
- Eickelpasch R., Rademacher C. Identitaet. - Transcript Verlag: Bielefeld, 2004
- Smith A.D. Nationalism: Theory, Ideology, History. - Polity Press: Cambridge, 2001
- Poole R. Nation and Identity. - Routledge: London/New York, 1999
- Андерсон Б. Воображаемые сообщества. Pазмышления об истоках распространении и национализма. - Kанон-пресс-ц, Kучково поле: Москва, 2001
