Atšķirības starp "Apsītis Rūdolfs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1892. gada 18. februārī Jaunpilī, Zaubes pagastā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Absolvējis mežkopju kursus Naukšēnos. No 1915. gada 25. augusta Krievijas impērijas armijā, kopš 1916. gada maija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] rezerves bataljonā. No 1916. gada jūnija līdz 1917. gada novembrim dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). No 1918. gada februāra līdz septembrim dienēja Ukrainas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, eskadrona komandieris. Atgriezās Vidzemē. | Dzimis 1892. gada 18. februārī Jaunpilī, Zaubes pagastā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Absolvējis mežkopju kursus Naukšēnos. No 1915. gada 25. augusta Krievijas impērijas armijā, kopš 1916. gada maija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] rezerves bataljonā. No 1916. gada jūnija līdz 1917. gada novembrim dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). No 1918. gada februāra līdz septembrim dienēja Ukrainas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, eskadrona komandieris. Atgriezās Vidzemē. | ||
− | Kopš 1918. gada 20. novembra [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) [[Cēsu rota|Cēsu rotā]], Cēsu dzelzceļa stacijas komandants. | + | Kopš 1918. gada 20. novembra [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) [[Cēsu rota|Cēsu rotā]], Cēsu dzelzceļa stacijas komandants. 1919. gada janvārī pārgāja uz [[Vācbaltu cīņas bataljons|Vācbaltu cīņas bataljonu]], kur uzņēmās formēt šīs vienības jātnieku eskadronu. |
Miris 1982. 31. jūlijā Kardifā, Lielbritānijā. | Miris 1982. 31. jūlijā Kardifā, Lielbritānijā. |
Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. marts, plkst. 10.58
Rūdolfs Apsītis - virsnieks.
Dzimis 1892. gada 18. februārī Jaunpilī, Zaubes pagastā, Vidzemes guberņā. Absolvējis mežkopju kursus Naukšēnos. No 1915. gada 25. augusta Krievijas impērijas armijā, kopš 1916. gada maija latviešu strēlnieku rezerves bataljonā. No 1916. gada jūnija līdz 1917. gada novembrim dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). No 1918. gada februāra līdz septembrim dienēja Ukrainas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, eskadrona komandieris. Atgriezās Vidzemē.
Kopš 1918. gada 20. novembra Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) Cēsu rotā, Cēsu dzelzceļa stacijas komandants. 1919. gada janvārī pārgāja uz Vācbaltu cīņas bataljonu, kur uzņēmās formēt šīs vienības jātnieku eskadronu.
Miris 1982. 31. jūlijā Kardifā, Lielbritānijā.
Apbalvojumi:
- Jura krusts
- Triju Zvaigžņu ordenis V šķira
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 303. lpp. ISBN 9984-00-395-7