Atšķirības starp "Brīvkorpuss" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Brīvkorpuss''' (vc. ''Freikorps'', kr. ''фрайкор, добровольческий корпус'') - jaunajos laikos vācu zemēs apzīmējums no brīvprātīgajiem komplektētam paramilitāram formējumam, kas karadarbības laikā var kalpot kā atbalsta vienība regulārajai armijai, vai darboties autonomi. Masveidīgu raksturu ieguva pēc [[Pirmais Pasaules karš|1. Pasaules kara]], kad sakautā Vācija bija spiesta samazināt armiju, valsti bija pārņēmusi saimniecības krīze un politiskās jukas, bet no frontes atgriezās demobilizēto bijušo karavīru masas: veselas karaspēka daļas līdz ar visu komandējošo sastāvu un bruņojumu pasludināja sevi par brīvkorpusiem un iesaistījās lokālajos robežstrīdos, politiskajās cīņās (sk. [[Kapa pučs]]), vai devās karot uz bijušo Austrumu fronti (t.sk. Baltiju). | + | '''Brīvkorpuss''' (vc. ''Freikorps'', an. ''Free Corps'', kr. ''фрайкор, добровольческий корпус'') - jaunajos laikos vācu zemēs apzīmējums no brīvprātīgajiem komplektētam paramilitāram formējumam, kas karadarbības laikā var kalpot kā atbalsta vienība regulārajai armijai, vai darboties autonomi. Masveidīgu raksturu ieguva pēc [[Pirmais Pasaules karš|1. Pasaules kara]], kad sakautā Vācija bija spiesta samazināt armiju, valsti bija pārņēmusi saimniecības krīze un politiskās jukas, bet no frontes atgriezās demobilizēto bijušo karavīru masas: veselas karaspēka daļas līdz ar visu komandējošo sastāvu un bruņojumu pasludināja sevi par brīvkorpusiem un iesaistījās lokālajos robežstrīdos, politiskajās cīņās (sk. [[Kapa pučs]]), vai devās karot uz bijušo Austrumu fronti (t.sk. Baltiju). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 14. marts, plkst. 11.20
Brīvkorpuss (vc. Freikorps, an. Free Corps, kr. фрайкор, добровольческий корпус) - jaunajos laikos vācu zemēs apzīmējums no brīvprātīgajiem komplektētam paramilitāram formējumam, kas karadarbības laikā var kalpot kā atbalsta vienība regulārajai armijai, vai darboties autonomi. Masveidīgu raksturu ieguva pēc 1. Pasaules kara, kad sakautā Vācija bija spiesta samazināt armiju, valsti bija pārņēmusi saimniecības krīze un politiskās jukas, bet no frontes atgriezās demobilizēto bijušo karavīru masas: veselas karaspēka daļas līdz ar visu komandējošo sastāvu un bruņojumu pasludināja sevi par brīvkorpusiem un iesaistījās lokālajos robežstrīdos, politiskajās cīņās (sk. Kapa pučs), vai devās karot uz bijušo Austrumu fronti (t.sk. Baltiju).
Literatūra par šo tēmu
- Rüdiger Bergien. Republikschützer oder Terroristen? Die Freikorpsbewegung in Deutschland nach dem Ersten Weltkrieg. // Militärgeschichte, Heft 3/2008, MGFA 2008, ISSN 0940-4163
- Dieter Dreetz, Klaus Gessner, Heinz Sperlin. Bewaffnete Kämpfe in Deutschland 1918–1923. - Berlin (DDR), 1988
- Ingo G. Haarcke. Katalog der Uniformabzeichen der deutschen Freikorps 1918–1923. - Hauschild: Bremen, 2011, ISBN 978-3-89757-500-4
- Ingo Korzetz. Die Freikorps in der Weimarer Republik. Freiheitskämpfer oder Landsknechthaufen? Aufstellung, Einsatz und Wesen bayerischer Freikorps 1918–1920. - Marburg, 2009
- Hannsjoachim W. Koch. Der deutsche Bürgerkrieg. Eine Geschichte der deutschen und österreichischen Freikorps 1918–1923. - Ullstein: Frankfurt a.M. / Berlin, 1978. ISBN 3-550-07379-8
- Matthias Sprenger. Landsknechte auf dem Weg ins Dritte Reich? Zu Genese und Wandel des Freikorps-Mythos. - Paderborn, 2008
- Robert Thoms, Stefan Pochanke. Handbuch zur Geschichte der deutschen Freikorps. - Bad Soden-Salmünster, 2001
- Nigel H. Jones. Hitler’s Heralds. The Story of the Freikorps 1918–1923. - London, 1987
