Atšķirības starp "Plan-Dubrovskis Eduards" versijām
m |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
No 1918. gada decembra [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērs) štāvā tālās izlūkošanas instruktors. Kopš 1919. gada februāra [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|Artuma-Hartmaņa jātnieku vienībā]]. Marta vidū iecelts par 1. eskadrona komandieri. 1919. gada jūlijā ar savu eskadronu pēc paša iniciatīvas operēja Kurzemē. [[Bermontiāde]]s laikā, 20. oktobrī iecelts par diversantu komandieri Kurzemē. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā piedalījies 178 kaujās un sadursmēs. 1920. gada 10. aprīlī atvaļināts. | No 1918. gada decembra [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērs) štāvā tālās izlūkošanas instruktors. Kopš 1919. gada februāra [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|Artuma-Hartmaņa jātnieku vienībā]]. Marta vidū iecelts par 1. eskadrona komandieri. 1919. gada jūlijā ar savu eskadronu pēc paša iniciatīvas operēja Kurzemē. [[Bermontiāde]]s laikā, 20. oktobrī iecelts par diversantu komandieri Kurzemē. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā piedalījies 178 kaujās un sadursmēs. 1920. gada 10. aprīlī atvaļināts. | ||
| − | 1924. gadā atņemta kapteiņa dienesta pakāpe un degradēts par ierindnieku, jo nav varējis uzrādīt Krievijas impērijas armijas izsniegtu diplomu par tās iegūšanu. 1933. gadā arestēts kā [[Biedrība Leģions|biedrības Leģions]] loceklis un tiesāts par valsts apvērsuma plānošanu. Atņemta Latvijas pilsonība un izraidīts no valsts. Dzīvoja Lietuvā | + | 1924. gadā atņemta kapteiņa dienesta pakāpe un degradēts par ierindnieku, jo nav varējis uzrādīt Krievijas impērijas armijas izsniegtu diplomu par tās iegūšanu. 1933. gadā arestēts kā [[Biedrība Leģions|biedrības Leģions]] loceklis un tiesāts par valsts apvērsuma plānošanu. Atņemta Latvijas pilsonība un izraidīts no valsts. Dzīvoja Lietuvā. Pēc [[Latvijas okupācija 1941.-1944.|Latvijas okupācijas]] atgriezies Latvijā, padomju drošības iestāžu arestēts un izvests uz PSRS. Miris 1942. gada 27. martā Astrahaņas cietumā. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. marts, plkst. 20.48
Eduards Plan-Dubrovskis (1891.-1942.) - virsnieks.
Dzimis 1891. gada 21. janvārī Dubrovsku muižā, Daugavpils apriņķī. No 1910. gada kā savvaļnieks Krievijas impērijas armijā. 1913. gadā absolvējis Tveras kavalērijas skolu. 1. Pasaules kara laikā komandējisīpašo uzdevumu kavalērijas eskadronu. 1917. gadā saformēja un komandēja kavalērijas trieciendivizionu, rotmistrs, piedalījās karadarbībā pret lieliniekiem. 1918. gada septembrī kritis gūstā, pirms nāvessoda izpildes izbēdzis no Pētera-Pāvila cietokšņa, šķērsojis frontes līniju un ieradies Latvijā.
No 1918. gada decembra Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērs) štāvā tālās izlūkošanas instruktors. Kopš 1919. gada februāra Artuma-Hartmaņa jātnieku vienībā. Marta vidū iecelts par 1. eskadrona komandieri. 1919. gada jūlijā ar savu eskadronu pēc paša iniciatīvas operēja Kurzemē. Bermontiādes laikā, 20. oktobrī iecelts par diversantu komandieri Kurzemē. Latvijas Neatkarības kara laikā piedalījies 178 kaujās un sadursmēs. 1920. gada 10. aprīlī atvaļināts.
1924. gadā atņemta kapteiņa dienesta pakāpe un degradēts par ierindnieku, jo nav varējis uzrādīt Krievijas impērijas armijas izsniegtu diplomu par tās iegūšanu. 1933. gadā arestēts kā biedrības Leģions loceklis un tiesāts par valsts apvērsuma plānošanu. Atņemta Latvijas pilsonība un izraidīts no valsts. Dzīvoja Lietuvā. Pēc Latvijas okupācijas atgriezies Latvijā, padomju drošības iestāžu arestēts un izvests uz PSRS. Miris 1942. gada 27. martā Astrahaņas cietumā.
Apbalvojumi:
- Sv. Vladimira ordenis, IV šķira
- Sv. Jura ordenis, IV šķira
- Sv. Jura zelta zobens
- Sv. Annas ordenis, II, III un IV šķira
- Sv. Staņislava ordenis, II un III šķira
- Lāčplēša Kara ordenis (par 20.06.1920. kauju pie Straupes)
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 385. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Хорошилова Ольга. Всадники особого назначения. - Москва, 2013, 248 с. ISBN 978-5-903389-48-3
