Atšķirības starp "Helmsa hronika" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Pirmo reizi Helmsa hroniku Livonijas historiogrāfijā 1753. gadā piemin Johans Gotfrīds Arnts, par tās lielāko nopelnu atzīmējot, ka autors papūlējies saskaitīt visus Livonijas karos kritušos. Arnts uz pārējo saturu raudzījās visai kritiski, norādot, ka "Helmss, pēc priekšvārda spriežot, bija ķēries pie spalvas un rakstījis tāpēc, ka sagrauto komercijas lietu dēļ viņam nebija daudz darba, un viņš bijās vaļošanās dēļ iekrist grūtsirdībā (''schwere Stand''e) un grēkos. (..) Viņš bija pārrakstījis vārdu pa vārdam Rusovu un Henningu, un tad, kad tie apklusuši, viņš apraksta sava laika lietas. (..) Daudzviet viņš [Helmss] piesauc “Vecu rakstītu Prūsijas hroniku”, pēc kuras viņš ir nozīmējis cietokšņu plānus (''Risse'')." Arnta historiogrāfijas beigās pievienotajā “Senās Vidzemes pilsētu, cietokšņu, piļu, mūra namu un klosteru tabulā” atrodamas norādes uz Helmsa hronikā minētajām celtnēm, tomēr vienlaikus Arnts piemetinājis, ka Helmsa sniegtajiem datējumiem nevar uzticēties, jo tie bieži ir pretrunā ar "īstiem dokumentiem". Tradicionāli no satura lielāko ievērību nemainīgi iemantoja Helmsa hronikas attēli. | Pirmo reizi Helmsa hroniku Livonijas historiogrāfijā 1753. gadā piemin Johans Gotfrīds Arnts, par tās lielāko nopelnu atzīmējot, ka autors papūlējies saskaitīt visus Livonijas karos kritušos. Arnts uz pārējo saturu raudzījās visai kritiski, norādot, ka "Helmss, pēc priekšvārda spriežot, bija ķēries pie spalvas un rakstījis tāpēc, ka sagrauto komercijas lietu dēļ viņam nebija daudz darba, un viņš bijās vaļošanās dēļ iekrist grūtsirdībā (''schwere Stand''e) un grēkos. (..) Viņš bija pārrakstījis vārdu pa vārdam Rusovu un Henningu, un tad, kad tie apklusuši, viņš apraksta sava laika lietas. (..) Daudzviet viņš [Helmss] piesauc “Vecu rakstītu Prūsijas hroniku”, pēc kuras viņš ir nozīmējis cietokšņu plānus (''Risse'')." Arnta historiogrāfijas beigās pievienotajā “Senās Vidzemes pilsētu, cietokšņu, piļu, mūra namu un klosteru tabulā” atrodamas norādes uz Helmsa hronikā minētajām celtnēm, tomēr vienlaikus Arnts piemetinājis, ka Helmsa sniegtajiem datējumiem nevar uzticēties, jo tie bieži ir pretrunā ar "īstiem dokumentiem". Tradicionāli no satura lielāko ievērību nemainīgi iemantoja Helmsa hronikas attēli. | ||
| − | Hronikas manuskripta oriģināls gājis bojā XVIII gs., nodegot Rīgas apriņķa zemes tiesnesim Johanam Gustavam fon Aderkasam (''Aderkas'', 1712.-1799.) piederošajai Vecmuižai (Limbažu novadā). Pirms tam laika gaitā oriģinālmanuskripts bija piederējis vairākiem īpašniekiem, vispirms vēsturniekam Tomasam Hjērnem (''Hiaerne''), tad ritmeistaram Otto Magnusam fon Aderkasam (1676.-1753.), no kura to mantojis zemes tiesnesis Aderkass. Kopš XVIII gs. beigām pieajami vienīgi vairāki dažāda vecuma, provenences un atšķirīgas kvalitātes Helmsa hronikas noraksti. Trīssimt gadu amplitūdā (no XVII gs. otrās puses līdz XIX gs. beigām) tapušajos hronikas pārrakstījumos, pareizāk, izvilkumos teksts un attēli fiksēti dažādā pilnīguma pakāpē. Atrodami vairākās krātuvēs kā Latvijā, tā arī Zviedrijā un Igaunijā. Latvijas Valsts vēstures arhīvā, LUAB, Linčēpingā un Tartu. | + | Hronikas manuskripta oriģināls gājis bojā XVIII gs., nodegot Rīgas apriņķa zemes tiesnesim Johanam Gustavam fon Aderkasam (''Aderkas'', 1712.-1799.) piederošajai Vecmuižai (Limbažu novadā). Pirms tam laika gaitā oriģinālmanuskripts bija piederējis vairākiem īpašniekiem, vispirms vēsturniekam Tomasam Hjērnem (''Hiaerne''), tad ritmeistaram Otto Magnusam fon Aderkasam (1676.-1753.), no kura to mantojis zemes tiesnesis Aderkass. Kopš XVIII gs. beigām pieajami vienīgi vairāki dažāda vecuma, provenences un atšķirīgas kvalitātes Helmsa hronikas noraksti. Trīssimt gadu amplitūdā (no XVII gs. otrās puses līdz XIX gs. beigām) tapušajos hronikas pārrakstījumos, pareizāk, izvilkumos teksts un attēli fiksēti dažādā pilnīguma pakāpē. Atrodami vairākās krātuvēs kā Latvijā, tā arī Zviedrijā un Igaunijā. Latvijas Valsts vēstures arhīvā, LUAB, Linčēpingā un Tartu. |
| + | * Vissenākais ir t.s. "Breverna noraksts", kas tapis XVII gs.: ''Hermann von Breverns Auszug aus der Chronik des sog. Jürgen Helm.'' Krievijas justīckolēģijas viceprezidenta un Vidzemes hoftiesas viceprezidenta Hermaņa fon Breverna (''Brevern'', 1663.-1721.) kolekcijā. Noraksts nav pabeigts (izklāsts sniedzas līdz aptuveni 1588. g.), | ||
| + | teksts lapas kreisajā pusē, labā atstāta tukša, tikai 32 lapas, attēlu nav. | ||
| + | * T.s. Fišera noraksts (LVVA, 214. f., 6. apr., 159.1.), kuru izgatavojis Rīgas Bāreņu nama grāmatvedis, dabaszinātnieks un ārsts Jākobs Benjamins Fišers (''Fischer'', 1731.-1793.), varētu būt tapis laika posmā no 1772. līdz 1777. gadam. Rokrakstam 87 lapas, tekstu papildina spalvas zīmējumi. Fišers hroniku pārrakstījis no Broces noraksta, tam pievienoti divpadsmitgadīgā Rīgas Liceja skolnieka Johana Valentīna Bulmerinka (''Bulmerincq'', 1760.-1827.) zīmējumi un vairākas ielīmētās gravīras. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 19. marts, plkst. 06.58
Helmsa Livonijas hronika (lat. Chronicon Lyvoniae) - vienīgā ilustrētā hronika Livonijas historiogrāfijā, saturs aptves laika periodu no aptuveni 1158. līdz 1648. gadam. Sākta rakstīt 1628. gadā, pabeigta ap 1645. gadu. Ziņas par hronikas autoru ir trūcīgas un fragmentāras. Tekstā nekur autors sevi nav vārdā nosaucis, tikai J.G.Arnts pirmais 1753. gadā par hronikas autoru nosaucis Rīgas tirgotāju Jirgenu Helmsu (ap 1603.- pēc 1655.).
Pirmo reizi Helmsa hroniku Livonijas historiogrāfijā 1753. gadā piemin Johans Gotfrīds Arnts, par tās lielāko nopelnu atzīmējot, ka autors papūlējies saskaitīt visus Livonijas karos kritušos. Arnts uz pārējo saturu raudzījās visai kritiski, norādot, ka "Helmss, pēc priekšvārda spriežot, bija ķēries pie spalvas un rakstījis tāpēc, ka sagrauto komercijas lietu dēļ viņam nebija daudz darba, un viņš bijās vaļošanās dēļ iekrist grūtsirdībā (schwere Stande) un grēkos. (..) Viņš bija pārrakstījis vārdu pa vārdam Rusovu un Henningu, un tad, kad tie apklusuši, viņš apraksta sava laika lietas. (..) Daudzviet viņš [Helmss] piesauc “Vecu rakstītu Prūsijas hroniku”, pēc kuras viņš ir nozīmējis cietokšņu plānus (Risse)." Arnta historiogrāfijas beigās pievienotajā “Senās Vidzemes pilsētu, cietokšņu, piļu, mūra namu un klosteru tabulā” atrodamas norādes uz Helmsa hronikā minētajām celtnēm, tomēr vienlaikus Arnts piemetinājis, ka Helmsa sniegtajiem datējumiem nevar uzticēties, jo tie bieži ir pretrunā ar "īstiem dokumentiem". Tradicionāli no satura lielāko ievērību nemainīgi iemantoja Helmsa hronikas attēli.
Hronikas manuskripta oriģināls gājis bojā XVIII gs., nodegot Rīgas apriņķa zemes tiesnesim Johanam Gustavam fon Aderkasam (Aderkas, 1712.-1799.) piederošajai Vecmuižai (Limbažu novadā). Pirms tam laika gaitā oriģinālmanuskripts bija piederējis vairākiem īpašniekiem, vispirms vēsturniekam Tomasam Hjērnem (Hiaerne), tad ritmeistaram Otto Magnusam fon Aderkasam (1676.-1753.), no kura to mantojis zemes tiesnesis Aderkass. Kopš XVIII gs. beigām pieajami vienīgi vairāki dažāda vecuma, provenences un atšķirīgas kvalitātes Helmsa hronikas noraksti. Trīssimt gadu amplitūdā (no XVII gs. otrās puses līdz XIX gs. beigām) tapušajos hronikas pārrakstījumos, pareizāk, izvilkumos teksts un attēli fiksēti dažādā pilnīguma pakāpē. Atrodami vairākās krātuvēs kā Latvijā, tā arī Zviedrijā un Igaunijā. Latvijas Valsts vēstures arhīvā, LUAB, Linčēpingā un Tartu.
- Vissenākais ir t.s. "Breverna noraksts", kas tapis XVII gs.: Hermann von Breverns Auszug aus der Chronik des sog. Jürgen Helm. Krievijas justīckolēģijas viceprezidenta un Vidzemes hoftiesas viceprezidenta Hermaņa fon Breverna (Brevern, 1663.-1721.) kolekcijā. Noraksts nav pabeigts (izklāsts sniedzas līdz aptuveni 1588. g.),
teksts lapas kreisajā pusē, labā atstāta tukša, tikai 32 lapas, attēlu nav.
- T.s. Fišera noraksts (LVVA, 214. f., 6. apr., 159.1.), kuru izgatavojis Rīgas Bāreņu nama grāmatvedis, dabaszinātnieks un ārsts Jākobs Benjamins Fišers (Fischer, 1731.-1793.), varētu būt tapis laika posmā no 1772. līdz 1777. gadam. Rokrakstam 87 lapas, tekstu papildina spalvas zīmējumi. Fišers hroniku pārrakstījis no Broces noraksta, tam pievienoti divpadsmitgadīgā Rīgas Liceja skolnieka Johana Valentīna Bulmerinka (Bulmerincq, 1760.-1827.) zīmējumi un vairākas ielīmētās gravīras.
Literatūra par šo tēmu
- Taimiņa Aija. Helmsa hronika: oriģināls, noraksti, attēlu pārceļojumi un pārveidojumi. // Kultūrvēstures avoti un Latvijas anava. - Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis: Rīga, 2011., 240.-269. lpp.
