Atšķirības starp "Helmss Jirgens" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Jirgens Helmss''' jeb '''Georgs Helmess''' (''Helm, Jürgen, Helmes, Helms, Helmer, Georg'', ap 1603.-pēc 1655.) - Rīgas namnieks, tirgotājs, iespējamais [[Helmsa hronika]]s autors. | '''Jirgens Helmss''' jeb '''Georgs Helmess''' (''Helm, Jürgen, Helmes, Helms, Helmer, Georg'', ap 1603.-pēc 1655.) - Rīgas namnieks, tirgotājs, iespējamais [[Helmsa hronika]]s autors. | ||
| − | Dzimis un dzīvojis Rīgā (ģimenē ir trešais bērns, tātad varēja būt dzimis ap 1603.), tēvs bija Lībekas tirgotājs Heinrihs Helmess (''Helmes'', 1585.-1622.), māte - Ursula, dzim. Noinere (''Neuner, Niener, Ninnerus'', -1641.), salaulājušies Rīgā, 1600. g. 7. janvārī. Dzimta piederēja Rīgas [[Pilsonība|pilsoniskajām]] aprindām, un radniecības saites ģimeni saistīja ar Rīgas [[Patriciāts|patriciātu]], visciešāk ar [[Rātskungs|rātskungu]] Dreilingu un Rigemanu ģimenēm. Nodarbojies ar lopu tirdzniecību, bijis Rīgā 1621. gada aplenkuma laikā. Viņš bija arī starp Rīgas aizstāvjiem 1633. gadā un pat tika saņemts | + | Dzimis un dzīvojis Rīgā (ģimenē ir trešais bērns, tātad varēja būt dzimis ap 1603.), tēvs bija Lībekas tirgotājs Heinrihs Helmess (''Helmes'', 1585.-1622.), māte - Ursula, dzim. Noinere (''Neuner, Niener, Ninnerus'', -1641.), salaulājušies Rīgā, 1600. g. 7. janvārī. Dzimta piederēja Rīgas [[Pilsonība|pilsoniskajām]] aprindām, un radniecības saites ģimeni saistīja ar Rīgas [[Patriciāts|patriciātu]], visciešāk ar [[Rātskungs|rātskungu]] [[Dreilingi|Dreilingu]] un Rigemanu ģimenēm. Nodarbojies ar lopu tirdzniecību, bijis Rīgā 1621. gada aplenkuma laikā. Viņš bija arī starp Rīgas aizstāvjiem 1633. gadā un pat tika saņemts |
poļu gūstā, bet 22. septembrī atbrīvots. Karadarbības dēļ praktiski izputējis: “Tā nu es gribu pieminēt, ka manus labumus man nolaupījis asiņainais karš, kā daudzi dižciltīgie, esmu pazaudējis visu | poļu gūstā, bet 22. septembrī atbrīvots. Karadarbības dēļ praktiski izputējis: “Tā nu es gribu pieminēt, ka manus labumus man nolaupījis asiņainais karš, kā daudzi dižciltīgie, esmu pazaudējis visu | ||
savu naudu un kļuvis nedrošs. Manas dzimtmuižas ir izpostītas, mani nabaga ļaudis nomiruši nabadzībā, badā, bēdās un slimībās, vairāki simti no maniem un viņu lopiem ir gājuši zudībā, šeit pie Rīgas manai saimei vairāk kā 30 sētas ir tikušas nodedzinātas, mani bērni bez vainas ir tikuši vajāti, lai laupītu godu, mantu un dzīvību; tiem vajadzēja kā Dāvidam bēgt no saviem ienaidniekiem un klaiņot apkārt.” (citēts no ''Franz Nyenstaedts Livländische Chronik nebst dessen Handbuch, herausgegeben von G. Tielemann. Monumenta Livonia antiquae: Sammlung von Chroniken, Berichten, Urkunden. Bd. 2. Riga und Leipzig: Verlag von Eduard Frantzens Buchhandlung, 1839. S. 128.''. S.161-162.) Miris pēc 1655. gada. | savu naudu un kļuvis nedrošs. Manas dzimtmuižas ir izpostītas, mani nabaga ļaudis nomiruši nabadzībā, badā, bēdās un slimībās, vairāki simti no maniem un viņu lopiem ir gājuši zudībā, šeit pie Rīgas manai saimei vairāk kā 30 sētas ir tikušas nodedzinātas, mani bērni bez vainas ir tikuši vajāti, lai laupītu godu, mantu un dzīvību; tiem vajadzēja kā Dāvidam bēgt no saviem ienaidniekiem un klaiņot apkārt.” (citēts no ''Franz Nyenstaedts Livländische Chronik nebst dessen Handbuch, herausgegeben von G. Tielemann. Monumenta Livonia antiquae: Sammlung von Chroniken, Berichten, Urkunden. Bd. 2. Riga und Leipzig: Verlag von Eduard Frantzens Buchhandlung, 1839. S. 128.''. S.161-162.) Miris pēc 1655. gada. | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 21. decembris, plkst. 13.16
Jirgens Helmss jeb Georgs Helmess (Helm, Jürgen, Helmes, Helms, Helmer, Georg, ap 1603.-pēc 1655.) - Rīgas namnieks, tirgotājs, iespējamais Helmsa hronikas autors.
Dzimis un dzīvojis Rīgā (ģimenē ir trešais bērns, tātad varēja būt dzimis ap 1603.), tēvs bija Lībekas tirgotājs Heinrihs Helmess (Helmes, 1585.-1622.), māte - Ursula, dzim. Noinere (Neuner, Niener, Ninnerus, -1641.), salaulājušies Rīgā, 1600. g. 7. janvārī. Dzimta piederēja Rīgas pilsoniskajām aprindām, un radniecības saites ģimeni saistīja ar Rīgas patriciātu, visciešāk ar rātskungu Dreilingu un Rigemanu ģimenēm. Nodarbojies ar lopu tirdzniecību, bijis Rīgā 1621. gada aplenkuma laikā. Viņš bija arī starp Rīgas aizstāvjiem 1633. gadā un pat tika saņemts poļu gūstā, bet 22. septembrī atbrīvots. Karadarbības dēļ praktiski izputējis: “Tā nu es gribu pieminēt, ka manus labumus man nolaupījis asiņainais karš, kā daudzi dižciltīgie, esmu pazaudējis visu savu naudu un kļuvis nedrošs. Manas dzimtmuižas ir izpostītas, mani nabaga ļaudis nomiruši nabadzībā, badā, bēdās un slimībās, vairāki simti no maniem un viņu lopiem ir gājuši zudībā, šeit pie Rīgas manai saimei vairāk kā 30 sētas ir tikušas nodedzinātas, mani bērni bez vainas ir tikuši vajāti, lai laupītu godu, mantu un dzīvību; tiem vajadzēja kā Dāvidam bēgt no saviem ienaidniekiem un klaiņot apkārt.” (citēts no Franz Nyenstaedts Livländische Chronik nebst dessen Handbuch, herausgegeben von G. Tielemann. Monumenta Livonia antiquae: Sammlung von Chroniken, Berichten, Urkunden. Bd. 2. Riga und Leipzig: Verlag von Eduard Frantzens Buchhandlung, 1839. S. 128.. S.161-162.) Miris pēc 1655. gada.
Literatūra par šo tēmu
- Taimiņa Aija. Helmsa hronika: oriģināls, noraksti, attēlu pārceļojumi un pārveidojumi. // Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava. - LZA: Rīga, 2011., 240.-269. lpp.
