Atšķirības starp "Latvijas Pašnolemšanās savienība" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Latvijas Pašnolemšanās savienība''' - 1918. gada 14.(27.) aprīlī Petrogradā izveidota latviešu [[Mazinieki|mazinieku]] organizācija, kuras programmatiskais mērķis bija neatkarīgas Latvijas valsts izveidošana. | '''Latvijas Pašnolemšanās savienība''' - 1918. gada 14.(27.) aprīlī Petrogradā izveidota latviešu [[Mazinieki|mazinieku]] organizācija, kuras programmatiskais mērķis bija neatkarīgas Latvijas valsts izveidošana. | ||
| − | 1918. gada 30.03.(12.04.) savienības pagaidu birojs publicēja savu pirmo biļetenu (turpmāk tas iznāca regulāri), kurā bija F.Cielēna, A.Kurcija un P.Saldava izstrādātā deklarācija, kur par politisko mērķi bija izvirzīta demokrātiski vēlētas [[Latvijas Satversmes sapulce]]s sasaukšana. 14.(27.) aprīlī notika savienības dibināšanas kopsapulce, kurā ievēlēja tās pagaidu centrālkomiteju (A.Kurcijs, F.Cielēns, A.Gulbis, P.Saldavs, K.Dziļleja u.c.). Izveidojās nodaļas Maskavā, Tverā, Ribinskā, Veļikije Lukos, Tulā, Harkovā, Brjanskā, Roslavļā, Vitebskā, Kazaņā, Harbinā, Vladivostokā. Aktīvi veica savu ideju propagandas darbu. Latvijas Pašnolemšanās savienības protestu pret Vācijas aneksijas plāniem Baltijas guberņās parakstīja aptuveni 40 000 cilvēku, to Eiropā izplatīja savienības komiteja Šveicē (J.Rainis, P.Sēja u.c.). Ar Latviešu nacionālo lietu komisariāta lēmumu 1918. gada 30. septembrī organizācija tika aizliegta, taču tās nodaļas lielinieku neieņemtajās teritorijās - Aizvolgā, Dienvidurālos, Sibīrijā, - turpināja darbību. | + | 1918. gada 30.03.(12.04.) savienības pagaidu birojs publicēja savu pirmo biļetenu (turpmāk tas iznāca regulāri), kurā bija F.Cielēna, A.Kurcija un P.Saldava izstrādātā deklarācija, kur par politisko mērķi bija izvirzīta demokrātiski vēlētas [[Latvijas Satversmes sapulce]]s sasaukšana. 14.(27.) aprīlī notika savienības dibināšanas kopsapulce, kurā ievēlēja tās pagaidu centrālkomiteju (A.Kurcijs, F.Cielēns, A.Gulbis, P.Saldavs, K.Dziļleja u.c.). Izveidojās nodaļas Maskavā, Tverā, Ribinskā, Veļikije Lukos, Tulā, Harkovā, Brjanskā, Roslavļā, Vitebskā, Kazaņā, Harbinā, Vladivostokā. Aktīvi veica savu ideju propagandas darbu. Latvijas Pašnolemšanās savienības protestu pret Vācijas aneksijas plāniem Baltijas guberņās parakstīja aptuveni 40 000 cilvēku, to Eiropā izplatīja savienības komiteja Šveicē (J.Rainis, P.Sēja u.c.). Ar Latviešu nacionālo lietu komisariāta lēmumu 1918. gada 30. septembrī organizācija tika aizliegta, taču tās nodaļas lielinieku neieņemtajās teritorijās - Aizvolgā, Dienvidurālos, Sibīrijā, - turpināja darbību. Īpaši aktīvas pija savienības nodaļas Vladivostokā, Mandžūrijā un Šanhajā, kuras 1918. gada 3.-5. novembrī izveidoja Latviešu centrālo biroju Tālajos Austrumos (priekšsēdētājs P.Šmits, vietnieks [[Švābe Arveds|A.Švābe]]). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 23. marts, plkst. 21.52
Latvijas Pašnolemšanās savienība - 1918. gada 14.(27.) aprīlī Petrogradā izveidota latviešu mazinieku organizācija, kuras programmatiskais mērķis bija neatkarīgas Latvijas valsts izveidošana.
1918. gada 30.03.(12.04.) savienības pagaidu birojs publicēja savu pirmo biļetenu (turpmāk tas iznāca regulāri), kurā bija F.Cielēna, A.Kurcija un P.Saldava izstrādātā deklarācija, kur par politisko mērķi bija izvirzīta demokrātiski vēlētas Latvijas Satversmes sapulces sasaukšana. 14.(27.) aprīlī notika savienības dibināšanas kopsapulce, kurā ievēlēja tās pagaidu centrālkomiteju (A.Kurcijs, F.Cielēns, A.Gulbis, P.Saldavs, K.Dziļleja u.c.). Izveidojās nodaļas Maskavā, Tverā, Ribinskā, Veļikije Lukos, Tulā, Harkovā, Brjanskā, Roslavļā, Vitebskā, Kazaņā, Harbinā, Vladivostokā. Aktīvi veica savu ideju propagandas darbu. Latvijas Pašnolemšanās savienības protestu pret Vācijas aneksijas plāniem Baltijas guberņās parakstīja aptuveni 40 000 cilvēku, to Eiropā izplatīja savienības komiteja Šveicē (J.Rainis, P.Sēja u.c.). Ar Latviešu nacionālo lietu komisariāta lēmumu 1918. gada 30. septembrī organizācija tika aizliegta, taču tās nodaļas lielinieku neieņemtajās teritorijās - Aizvolgā, Dienvidurālos, Sibīrijā, - turpināja darbību. Īpaši aktīvas pija savienības nodaļas Vladivostokā, Mandžūrijā un Šanhajā, kuras 1918. gada 3.-5. novembrī izveidoja Latviešu centrālo biroju Tālajos Austrumos (priekšsēdētājs P.Šmits, vietnieks A.Švābe).
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 191. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Apine I. Latvijas Komunistiskās partijas nacionālā politika : 1917–1920. – Rīga, 1980. – 91. lpp.
- Tatjana Bartele. Latviešu kreisās organizācijas Maskavā padomju varas pirmajos gados (1918-1920) // Latvijas arhīvi. 2001. Nr.1. 61.-85. lpp.
