Atšķirības starp "Akadas valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
15. rindiņa: 15. rindiņa:
 
* Šuturuls (2152.- 2137. g.p.m.ē.)
 
* Šuturuls (2152.- 2137. g.p.m.ē.)
 
|}
 
|}
'''Akada''' (an ''Akkadian Empire'', fr. ''Empire d'Akkade'', vc. ''Akkad'', kr. ''Аккад'') - [[Semīti|semītu]] [[Akadiešī|akadiešu]] cilšu izveidota valsts [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], tirdzniecības ceļu krustpunktā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.) pakļāva Ūru un citas lielākās [[Šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētas]], izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. XXI gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - Akada zaudēja savu dominējošo lomu reģionā. Ap 2200. gadu zemi iekaro [[Kutiji|kutiju]] ciltis no [[Persija]]s kalnienes. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka [[Nomadi|nomadu]] ciltis – [[amorīti]]. Zemē sākās haoss, ko izmantoja [[Elamas valsts]] (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas.
+
'''Akada''' (an ''Akkadian Empire'', fr. ''Empire d'Akkade'', vc. ''Akkad'', kr. ''Аккад'') - [[Semīti|semītu]] [[Akadiešī|akadiešu]] cilšu izveidota valsts [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], tirdzniecības ceļu krustpunktā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.) pakļāva Ūru un citas lielākās [[Šumera|šumeru pilsētas]], izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. XXI gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - Akada zaudēja savu dominējošo lomu reģionā. Ap 2200. gadu zemi iekaro [[Kutiji|kutiju]] ciltis no [[Persija]]s kalnienes. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka [[Nomadi|nomadu]] ciltis – [[amorīti]]. Zemē sākās haoss, ko izmantoja [[Elamas valsts]] (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. marts, plkst. 15.54

Akada
Sumer map.jpg
Sargonīdu
dinastija:
  • Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.)
  • Rimušs (2261.-2252. g.p.m.ē.)
  • Maništušu ( 2252.-2237. g.p.m.ē.)
  • Naramsuens (2237.-2200. g.p.m.ē.)
  • Šarkališarrs (2200.-2176. g.p.m.ē.)
  • Igigi (2176.-2173. g.p.m.ē.)
  • Dudu (2173.-2152. g.p.m.ē.)
  • Šuturuls (2152.- 2137. g.p.m.ē.)

Akada (an Akkadian Empire, fr. Empire d'Akkade, vc. Akkad, kr. Аккад) - semītu akadiešu cilšu izveidota valsts Mezopotāmijā, tirdzniecības ceļu krustpunktā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.) pakļāva Ūru un citas lielākās šumeru pilsētas, izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. XXI gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - Akada zaudēja savu dominējošo lomu reģionā. Ap 2200. gadu zemi iekaro kutiju ciltis no Persijas kalnienes. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka nomadu ciltis – amorīti. Zemē sākās haoss, ko izmantoja Elamas valsts (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.

  • Емельянов В.В. Древний Шумер: Очерки культуры. - Петербургское Востоковедение: Санкт-Петербург, 2001, ISBN 5-85803-161-7
  • Емельянов В.В. Древний Шумер. - серия: Мир Востока, издательство: Азбука, 2003, ISBN: 5-352-00444-9

  • Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
  • Kramer, Samuel Noah. The Sumerians: Their History, Culture and Character. - University of Chicago Press, 1963, ISBN 0-226-45238-7
  • Sumer: Cities of Eden (Timelife Lost Civilizations). - Time-Life Books: Alexandria, VA, 1993, ISBN 0809498871
  • Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
  • Frayne D. The Royal inscriptions of Mesopotamia, Early periods, vol. 3/2, Sargonic and Gutian periods: 2334-2113 BC. - Toronto, 1993
  • Akkad, the first World Empire: structure, ideology, traditions. / M. Liverani (dir.) - Padoue, 1993
  • Goodnick-Westenholz J. Legends of the Kings of Akkade. - Winona Lake, 1997

  • Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5

Resursi internetā par šo tēmu