Atšķirības starp "Hērodots" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Hērodots no Halikarnasas''' (''Ἡρόδοτος Ἁλικαρνᾱσσεύς'' - ''Hēródotos Halikarnāsseú''; starp 490. un 480. g.p.m.ē. - ~425. g.p.m.ē.) - [[Hellēņi|hellēņu]] ([[Jonieši|joniešu]]) zinātnieks un ceļotājs, t.s. ''vēstures tēvs'', nosacīti uzskatāms par pirmo vēsturnieku Eiropā. Liksta dēls. Aktīvi iesaistijies Halikarnasas politiskajā dzīvē: bija aktīvā opozīcijā [[Tirāns|tirānam]] Ligdamisam. Izraidīts trimdā. Daudz ceļojis - apceļojis visu Vidusjūras austrumu piekrasti, ilgāku laiku dzīvojis Atēnās. Ap 443. g.p.m.ē. pārcēlies uz atēniešu koloniju Fūriju Dienviditālijā. Sarakstījis (joniešu dialektā) darbu "Historiai" (vēsture), kurā aprakstīti sengrieķu-persiešu kari (550.-449. g.p.m.ē.), kā arī sengrieķiem zināmās tautas un ģeogrāfija.
 
'''Hērodots no Halikarnasas''' (''Ἡρόδοτος Ἁλικαρνᾱσσεύς'' - ''Hēródotos Halikarnāsseú''; starp 490. un 480. g.p.m.ē. - ~425. g.p.m.ē.) - [[Hellēņi|hellēņu]] ([[Jonieši|joniešu]]) zinātnieks un ceļotājs, t.s. ''vēstures tēvs'', nosacīti uzskatāms par pirmo vēsturnieku Eiropā. Liksta dēls. Aktīvi iesaistijies Halikarnasas politiskajā dzīvē: bija aktīvā opozīcijā [[Tirāns|tirānam]] Ligdamisam. Izraidīts trimdā. Daudz ceļojis - apceļojis visu Vidusjūras austrumu piekrasti, ilgāku laiku dzīvojis Atēnās. Ap 443. g.p.m.ē. pārcēlies uz atēniešu koloniju Fūriju Dienviditālijā. Sarakstījis (joniešu dialektā) darbu "Historiai" (vēsture), kurā aprakstīti sengrieķu-persiešu kari (550.-449. g.p.m.ē.), kā arī sengrieķiem zināmās tautas un ģeogrāfija.
  
== Literatūra ==
+
==== Literatūra ====
  
 
* Latviešu konversācijas vārdnīca. 6. sējums, 11774.sleja.
 
* Latviešu konversācijas vārdnīca. 6. sējums, 11774.sleja.
39. rindiņa: 39. rindiņa:
 
* Aubrey de Sélincourt: Die Welt Herodots. Wiesbaden 1967.
 
* Aubrey de Sélincourt: Die Welt Herodots. Wiesbaden 1967.
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/H/he/herodots/teksts/fragm_latv.htm Hērodota "Historiai" IV grāmatas fragments par neuriem.]
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/H/he/herodots/teksts/fragm_latv.htm Hērodota "Historiai" IV grāmatas fragments par neuriem.]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 29. marts, plkst. 09.17

Hērodots no Halikarnasas (Ἡρόδοτος Ἁλικαρνᾱσσεύς - Hēródotos Halikarnāsseú; starp 490. un 480. g.p.m.ē. - ~425. g.p.m.ē.) - hellēņu (joniešu) zinātnieks un ceļotājs, t.s. vēstures tēvs, nosacīti uzskatāms par pirmo vēsturnieku Eiropā. Liksta dēls. Aktīvi iesaistijies Halikarnasas politiskajā dzīvē: bija aktīvā opozīcijā tirānam Ligdamisam. Izraidīts trimdā. Daudz ceļojis - apceļojis visu Vidusjūras austrumu piekrasti, ilgāku laiku dzīvojis Atēnās. Ap 443. g.p.m.ē. pārcēlies uz atēniešu koloniju Fūriju Dienviditālijā. Sarakstījis (joniešu dialektā) darbu "Historiai" (vēsture), kurā aprakstīti sengrieķu-persiešu kari (550.-449. g.p.m.ē.), kā arī sengrieķiem zināmās tautas un ģeogrāfija.

Literatūra

  • Latviešu konversācijas vārdnīca. 6. sējums, 11774.sleja.
  • Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums, 65.lpp.
  • Zeids, T. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800.gadam: Mācību līdzeklis vēstures specialitātes studentiem. - Rīga: Zvaigzne, 1992., 216. lpp.>5. lpp.

  • Лурье С.Я. Геродот. - М.-Л.: 1947

  • Flory, Stewart, The Archaic Smile of Herodotus. Detroit: Wayne State University Press, 1987.
  • Fornara, Charles W. Herodotus: An Interpretative Essay. Oxford: Clarendon Press, 1971.
  • Harrington, John W., To See a World. C. V. Mosby Company, 1973. Harrington explored Herodotus's deduction that deltas, including Egypt's, were deposited over a great period of time.
  • Hartog, F., "The Invention of History: From Homer to Herodotus". Wesleyan University, 2000. In History and Theory 39, 2000.
  • Hartog, F., The Mirror of Herodotus. Berkeley, CA: University of California Press, 1988.
  • Immerwahr, H., Form and Thought in Herodotus. Cleveland: Case Western Reserve University Press, 1966.
  • Kapuscinski, Ryszard, "Travels with Herodotus". New York, NY: Alfred A Knopf, 2007.
  • Lateiner, D., The Historical Method of Herodotus. Toronto: University of Toronto Press, 1989.
  • Momigliano, A., The Classical Foundations of Modern Historiography. University of California Press, 1992.
  • Pritchett, W. K., The Liar School of Herodotos. Amsterdam: Gieben, 1991.
  • Romm, James S. Herodotus. New Haven, CT; London: Yale University Press, 1998 (hardcover, ISBN 0-300-07229-5; paperback, ISBN 0-300-07230-9).
  • Thomas, R., Herodotus in Context; ethnography, science and the art of persuasion. Oxford University Press 2000.
  • Selden, Daniel. "Cambyses' Madness, or the Reason of History," Materiali e discussioni per l'analisi dei testi classici 42 (1999), 33-63.
  • Simons, Marlise. Himalayas Offer Clue to Legend of Gold-Digging 'Ants'. New York Times: 25 November 1996.
  • Peissel, Michel. "The Ants' Gold: The Discovery of the Greek El Dorado in the Himalayas". Collins, 1984. ISBN-13: 978-0002725149.
  • Carolyn Dewald und John Marincola (Hrsgg.): The Cambridge Companion to Herodotus, Cambridge University Press, Cambridge, New York, Melbourne 2006
  • John Hart: Herodotus and Greek history. London 1993.
  • James A. S. Evans: Herodotus, explorer of the past. Three essays. Princeton 1991.
  • William K. Pritchett: The liar school of Herodotos. Amsterdam 1993.

  • Reinhold Bichler, Robert Rollinger: Herodot. Olms, Hildesheim u. a. 2000 ISBN 3-487-10931-X
  • Bruno Bleckmann (Hrsg.): Herodot und die Epoche der Perserkriege. Realitäten und Fiktionen. Köln 2007, ISBN 978-3-412-08406-6
  • H. Erbse: Fiktion und Wahrheit im Werk Herodots. Vandenhoeck und Ruprecht, Göttingen 1991.
  • Detlev Fehling: Die Quellenangaben bei Herodot. Berlin, New York 1971.
  • Walter Marg (Hrsg.): Herodot. Eine Auswahl aus der neueren Forschung. Wege der Forschung. Bd 26. Darmstadt 1982 (3. Aufl.).
  • Martin Hose: Am Anfang war die Lüge? Herodot, der "Vater der Geschichtsschreibung". in: Martin Hose (Hrsg.): Große Texte alter Kulturen. Wiss. Buchges., Darmstadt 2004, S. 153-174. ISBN 3-534-17561-1
  • Werner Keller: Da aber staunte Herodot. Zürich 1972. ISBN 3-426-05571-6
  • Wolfgang Schadewaldt: Die Anfänge der Geschichtsschreibung bei den Griechen. Bd 2. Frankfurt a. M. 1990 (3. Aufl.). (Zur Einführung) ISBN 3-518-27989-0
  • Aubrey de Sélincourt: Die Welt Herodots. Wiesbaden 1967.

Resursi internetā par šo tēmu