Atšķirības starp "Partas valsts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:The_Parthian_Empire.jpg|right|thumb|300px|]] | ||
'''Parta''' (an. ''The Parthian Empire'') - valsts teritorijā uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no Kaspijas jūras 250 g.p.m.ē. - 224. g.mē. Nosaukums no irāņu cilts "partieši" nosaukuma. Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) [[vergi]]. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb [[aristokrātija]] (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Lielākās varenības laikā (I gs.p.m.ē. vidus) iekaroja teritorijas no [[Mezopotāmija]]s līdz Indas upei un bija [[Senā Roma|Romas]] sāncense cīņā par hegemoniju [[Mazāzija|Mazāzijā]] un [[Levante|Levantē]]. 224. gadā Partu iekaroja [[Sasanīdu Persija|Sasanīdu lielvalsts]]. | '''Parta''' (an. ''The Parthian Empire'') - valsts teritorijā uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no Kaspijas jūras 250 g.p.m.ē. - 224. g.mē. Nosaukums no irāņu cilts "partieši" nosaukuma. Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) [[vergi]]. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb [[aristokrātija]] (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Lielākās varenības laikā (I gs.p.m.ē. vidus) iekaroja teritorijas no [[Mezopotāmija]]s līdz Indas upei un bija [[Senā Roma|Romas]] sāncense cīņā par hegemoniju [[Mazāzija|Mazāzijā]] un [[Levante|Levantē]]. 224. gadā Partu iekaroja [[Sasanīdu Persija|Sasanīdu lielvalsts]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 9. aprīlis, plkst. 10.56
Parta (an. The Parthian Empire) - valsts teritorijā uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no Kaspijas jūras 250 g.p.m.ē. - 224. g.mē. Nosaukums no irāņu cilts "partieši" nosaukuma. Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Lielākās varenības laikā (I gs.p.m.ē. vidus) iekaroja teritorijas no Mezopotāmijas līdz Indas upei un bija Romas sāncense cīņā par hegemoniju Mazāzijā un Levantē. 224. gadā Partu iekaroja Sasanīdu lielvalsts.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 51. lpp.
